Vērtējums:
Publicēts: 26.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Latvijas vēstures periodizācija pēc Zemnieku likumu reformām', 1.
  • Referāts 'Latvijas vēstures periodizācija pēc Zemnieku likumu reformām', 2.
  • Referāts 'Latvijas vēstures periodizācija pēc Zemnieku likumu reformām', 3.
  • Referāts 'Latvijas vēstures periodizācija pēc Zemnieku likumu reformām', 4.
  • Referāts 'Latvijas vēstures periodizācija pēc Zemnieku likumu reformām', 5.
  • Referāts 'Latvijas vēstures periodizācija pēc Zemnieku likumu reformām', 6.
  • Referāts 'Latvijas vēstures periodizācija pēc Zemnieku likumu reformām', 7.
  • Referāts 'Latvijas vēstures periodizācija pēc Zemnieku likumu reformām', 8.
  • Referāts 'Latvijas vēstures periodizācija pēc Zemnieku likumu reformām', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Vēsturi periodizē, kad ir kādas būtiskas pārmaiņas, lai būtu vieglāk apgūt konkrēto vēstures posmu.
1.IEVADS
2.Periods „Pirms Livonijas laika zemnieku, jeb brīvo ļaužu, tiesības”
3.Periods “Livonijas laika zemnieku kārtas tiesības” (no XIII gs. – 1561.gadam).
4.Periods “Polijas koloniālā pārvalde un tiesības” (16. – 18.gs).
“Pārvalde un tiesības Vidzemē un Latgalē”.
“Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvalde un tiesības”.
5.Periods “Zviedrijas koloniālā pārvalde Vidzemē un Latgalē”.
6.Periods “Pārvalde un tiesības Latvijas teritorijā pēc tās iekļaušanas Krievijas sastāvā” (18.gs. – 1918.g.).
7.NOBEIGUMS - Periods “Latvijas Republika, valsts un tiesības” (1918. – 1940.g.).

Vārds zemnieks – semenicken – rakstītos vēstures avotos pirmo reizi minēts 1335.gadā. līdz tam avotos runāts tikai par „ļaudīm”, kas ir indoeiropiešu valodu kopvārds ar nozīmi „brīvs cilvēks”. Par laika posmu līdz XIII gs. Vēsturiskās ziņas ir nesistemātiskas, fragmentāras. Par tā laika paražu tiesību normām, kas tika ievērotas starp senajiem baltiem un līviem, no avotiem (miera un padošanās līgumi, kurus slēdza Svētajās krēsls, Rīgas arhibīskaps, Zobenbrāļu un Livonijas ordeņi, un Rīgas rāte ar kuršu un zemgaļu virsaišiem) iegūtās ziņas liecina par baltu un līvu paražu tiesību fenomenu – tajās nav kārtu partikulārisma. Tāpēc sākotnēji vācu pierakstītās vietējās tiesības ir visu ļaužu tiesības, nevis zemnieku tiesības. Par zemnieku tiesībām tās transformējās gadsimta gaitā, mainot etniski teritoriālo principu uz kārtas principu. Runājot par zemnieku tiesībām un to vēsturi par atskaites punktu būtu jāņem jau pirmslivonijas laiks, jo zemnieku kārtā iekļāvās lielākā daļa no agrākajiem brīvajiem ļaudīm. Tāpat tās turpināja attīsties arī poļu, zviedru un krievu iekarotāju valdīšanas laikā, līdz Latvijas valsts dibināšanai 1918.gada 18.novembrī, kad K.Ulmanis savā runā pēc Latvijas Republikas pasludināšanas papildināja Tautas Padomes politisko platformu ar noteikumu, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi tiesību ziņa. [1] Tādejādi iedalījums kārtās faktiski zaudēja savu nozīmi.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants