Tā ir pasaules uztveres un atveides sistēma, ko veido savdabīgs filosofisko un poētisko priekšstatu, maģisku darbību saliedējums. Vēsturiskās attīstības gaita, latviešu dzīves apstākļi, nosacīdami īpatnējo tautas mentalitāti, veicinājuši patstāvīgas, savdabīgas mitoloģiskās sistēmas izveidi. Pēc savas struktūras un funkcijas tautas ikdienas dzīvē tā būtiksi atšķiras no augsti attīstītajām antīko un Austrumu tautu mitoloģijas sistēmām. Tās veidojušās sociāli daudzslāņainā sabiedriskajā iekārtā, kur visa politiskā vara koncentrēta viena valdnieka, bet garīgā vara – augstākā priestera rokās. Latviešu mitoloģija veidojusies sabiedrībā kurā bija politiski patstāvīgas, etniski savdabīgas ciltis – kurši, latgaļi, zemgaļi, sēļi. To saliedēšanos vienā tautā 12. gs. pārtrauca vācu krustnešu iebrukums, dzimtbūšana, piesaistot latviešu zemniekus viena muižkunga pārvaldītajai teritorijai un gadsimtiem ilgi tiem liedzot izglītības iespējas, izolēja tos no citu tautu, arī no pašu apspiedēju kultūras ietekmes. Tas veicināja gan tādu mitoloģisko uzskatu un priekšstatu saglabāšanos, kuras saknes saskatāmas senākajā kultūras slānī, gan visām latviešu ciltīm kopīgi mantotu vai atsevišķiem novadiem raksturīgu mītu atcerēšanos un jaunu mītu izveidi. …
