Apdāvinātība – cilvēka psihes individuāli savdabīgās īpašības, kas ir spēju pamatā. Apdāvinātības esamība nenozīmē, ka tās noteikti kļūs par spējām. Apdāvinātību dēvē par spēju iespēju. Tādēļ nepieciešams to veicināt.
1978. gada ASV Kongresā apstiprināta šāda definīcija: ‘’Apdāvināti un talantīgi bērni ir tie, kurus identificējušas profesionāli kvalificētas personas kā spējīgus uz augstu sniegumu, pateicoties viņu ievērojamām spējām. Tie ir bērni, kam ir nepieciešamas diferencētas izglītības programmas un pakalpojumi līdztekus pastāvīgajām skolu programmām, lai pilnvērtīgi izmantotu viņu ieguldījumu viņu pašu un sabiedrības labā.’’
Apdāvinātiem bērniem piemītošās īpašības rada speciālas vajadzības, kuru respektēšana nepieciešama bērna pilnvērtīgai dzīvei un potenciāla maksimālai izmantošanai. Ja šīs viņa īpašības neņem vērā un vajadzības nav saprastas, tad var rasties negatīvas sekas, kas apdāvināta bērna dzīvi padara ārkārtīgi grūtu un apkārtējo pasauli – neizprotamu.
…
