Šodien, kad visā pasaulē notiek pāreja no industriālās sabiedrības uz informācijas sabiedrību, kuras pamatelements ir zināšanas un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, bibliotēkas ir iesviestas milzīgu pārmaiņu virpulī. Tās ir kļuvušas par vitāli svarīgām institūcijām valsts un ikviena cilvēka personīgā izaugsmē. Šodien bibliotēku funkcijas ir ir daudz plašākas nekā iepriekšējos gadsimtos.
Mūsdienās bibliotēku brīvu darbību un iedzīvotāju tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju garantē Latvijas Republikas Satversmes simtais pants, kurā noteikts: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Bibliotēku nozares juridisko pamatu veido speciālie likumi - Bibliotēku likums, likums “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”, kā arī citi likumi un normatīvie akti, kuri attiecas uz bibliotēku darbību (piemēram, likums “Par pašvaldībām”, likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” u.c.).
Bibliotēku pakalpojumi aptver visas iedzīvotāju darbības jomas un visas iedzīvotāju vecumgrupas. No kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita vairāk nekā 32 % ir reģistrējušies kā aktīvi bibliotēku lietotāji. Katrs lietotājs apmeklējis bibliotēku vidēji 14 reizes gadā, saņēmis vidēji 46 grāmatas un citus izdevumus. Ik uz 1092 iedzīvotājiem ir viena bibliotēka, katra iedzīvotāja rīcībā – vidēji 24 grāmatas un citi izdevumi.
Arvien lielāku nozīmi iegūst informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. …
