20. gs sākumā Latvijai pavērās vairākas atšķirīgas politiskās attīstības iespējas. Latvija varēja attīstīties gan kā neatkarīga valsts, gan arī kā kādas lielas valsts sastāvdaļa.
Viena no iespējām bija kļūt par Padomju Krievijas sastāvdaļu. Uz šādu iespēju virzīja Krievijā izveidojusies boļševiku vara. 1918. gada decembrī Latvijā tika izveidota Latvijas padomju valdība, kura savu darbību turpināja līdz 1920. gadam, kad tika noslēgts miera līgums ar Krieviju. Arī daļai Latvijas iedzīvotāju šāda iespēja šķita pievilcīga, jo padomju valdība solīja neatkarīgas Latvijas padomju republikas nodibināšanu, turklāt tā ar latviešu karavīru palīdzību veiksmīgi cīnījās pret vāciešiem.
Vācieši Latvijas un Igaunijas teritorijā bija iecerējuši izveidot Baltijas hercogisti. Iespēja sākt šo plānu realizāciju radās pēc Brestļitovskas miera sarunu izjukšanas, kad vācieši okupēja Latvijas teritoriju. Lai gan arī Vācija solīja valstij iespēju attīstīties patstāvīgi, tomēr bija skaidrs, ka tās mērķis ir izveidot apgabalu, kas ietilptu Vācijas valstī. Drīz Padomju Krievija Vācijai Latvijas teritoriju atņēma un nākošā iespēja to pakļaut radās 1919. gada vasaras sākumā, kad Golca armija ieņēma Rīgu.…
