-
Tuaregu etnosa materiālās un garīgās kultūras mantojums
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| 1. | Tuaregi Āfrikas vēsturē | |
| 2. | Tuaregu administratīvi politiskais iedalījums | |
| 3. | Tuaregu valoda, rakstība un mutvārdu daiļrade | |
| 4. | Tuaregu sabiedriskā iekārta | |
| 5. | Ahaggaras tuaregu materiālās kultūras raksturojums | |
| 5.1. | Tuaregu dzīves apstākļi | |
| 5.2. | Ahaggaras tuaregu mītnes | |
| 5.3. | Tuaregu ēdiens | |
| 5.4. | Tuaregu saimnieciskās nodarbošanās veidi | |
| 5.5. | Tuaregu higiēna un ārstniecība | |
| 5.6. | Tuaregu apģērba un rotājuma raksturojums | |
| 5.7. | Tuaregu māksla un amatniecība | raksturojums |
| 6. | Tuaregu sociālo attiecību un garīgās kultūras tradīciju | raksturojums |
| Nobeigums | raksturojums |
Izsenis dažādu tautu etnogrāfijas pētniekus piesaistījusi tuaregu etnosa savdabīgā kultūra – seno civilizāciju mantojums. Viens no pirmajiem tuaregu pētniekiem laikā no 1876. - 1877. gadam ir bijis vācu zinātnieks E. fon Barī, 1885. gadā tuaregu kultūru pētīja krievu ceļotājs, etnogrāfs un antropologs A. Jeļisejevs, poļu zinātnieks A. Motiliņskis. Taču visvairāk tuaregu unikālo kultūru pētījuši franču zinātnieki F. Nikolē, A. Morēls, K. Blanhernons un A. Lots. Tieši Anrī Lota 20. gs. 30. – 40. gados publicēto pētījumu faktus un materiālus mūsdienās zinātnieki izmanto gan tuaregu kultūras un dzīves veida aprakstiem, gan senās haramantu civilizācijas, antīko hetulu un viduslaiku sanhadža etnosu pētījumu papildināšanai.
Anrī Lots vairākus gadus ir pavadījis Centrālajā Sahārā kopā ar Ahaggaras tuaregiem. Tajā laikā par tuaregu kultūru bija savākti tikai epizodiski materiāli. To noteica šīs tautas dzīves telpas ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi – augstkalnu rajoni milzīga tuksneša vidū, kur temperatūru svārstības sasniedz 50 grādu. Pateicoties savai psihofiziskajām adaptācijas spējām piemēroties šim skarbajam klimatam un ierobežotajiem iztikas resursiem, tuaregi spējuši saglabāt īpaši unikālu kultūru, kas atšķiras no viņu tuvāko kaimiņu kultūras tradīcijām.
Tuaregi – salīdzinoši mazskaitlīga berberu tautas grupa, (apmēram 975 000), pieder pie berberu etnosa, apdzīvo Ziemeļāfrikas priekškalnes un Sahāras tuksneša centrālo daļu Alžīrijas, Mali, Burkinafaso valstīs un Lībijas tuksnešu apgabalos. Pieder pie eiropeīdu rases, ar tumšu ādas, matu un acu krāsu, sprogainiem matiem, šauru seju un nedaudz kumpainu degunu.
Senatnē pamatā bija klejotāji lopkopji, kā arī nodarbojās ar tirdzniecību, nodrošinot karavānu pārvadājumus no Vidusjūras līdz Sahelai.
Tuaregi dalās vairākās grupās:
nometnieki zemkopji Atlasa kalnu rajonā,
pārceļotāji - lopkopji,
Sahāras tuaregi – klejotāji - lopkopji.
Tuaregi runā savstarpēji nesaprotamos dialektos, cilšu priekšgalā ir marabuti – cilšu reliģiskie vadoņi, saglabājies šķiru un kastu iedalījums.…
Tuaregi Āfrikas vēsturē. Tuaregu administratīvi politiskais iedalījums. Tuaregu valoda, rakstība un mutvārdu daiļrade. Tuaregu sabiedriskā iekārta. Ahaggaras tuaregu materiālās kultūras raksturojums: Tuaregu dzīves apstākļi; Ahaggaras tuaregu mītnes; Tuaregu ēdiens; Tuaregu saimnieciskās nodarbošanās veidi; Tuaregu higiēna un ārstniecība; Tuaregu apģērba un rotājuma raksturojums; Tuaregu māksla un amatniecība. Tuaregu sociālo attiecību un garīgās kultūras tradīciju raksturojums.
