Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 1.
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 2.
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 3.
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 4.
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 5.
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 6.
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 7.
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 8.
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 9.
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 10.
  • Konspekts 'Viktimoloģija', 11.
Darba fragmentsAizvērt

VIKTIMOLOĢIJA —
MĀCĪBA PAR NOZIEGUMU UPURIEM
6.1. Viktimoloģijas jēdziens un saturs
Nozieguma upuris ir specifisks kriminoloģisko pētījumu objekts. Lai gan krimi­nālnodarījumā ir iesaistītas vismaz divas personas — noziedznieks un cietušais, ilgstoši un detalizēti tika pētīts tikai nozieguma subjekts — noziedznieks. Kriminālnodarījumā iesaistītā otrā puse — upuris — apzināta un dziļāk pētīta praktiski netika.
Tikai 20. gadsimta vidū atsevišķi kriminologi pievērsās arī noziegumu upu­riem. 1941. gadā publicētajā darbā “Piezīmes par interakciju starp noziedznieku un upu­ri” Hanss fon Getings (1887 — 1974)1 rakstīja, ka nozieguma upuris nav tikai pa­sīvs objekts, bet ir arī aktīvs kriminalizācijas subjekts. Nozieguma upuris (cietušais) piedalās nozieguma sākuma posmā un tā realizācijā.2 Tāpēc kriminālajā procesā, pirms­tiesas un tiesas izmeklēšanā, liela nozīme (ja pat ne galvenā) tiek veltīta krimi­nālnodarīju­mos cietušajiem. Loģiski, ka, pētot nozieguma izdarīšanas mehānismu, ana­lizējot lēmuma pieņemšanas procesu par kriminālnodarījumu, būtiski izprast arī cietušā uzvedību un lomu.
Viens no pazīstamajiem klasisko krimināltiesību pamatlicējiem Jeremija Bertams (1748 — 1832) vēlējās penitenciārajā praksē ieviest materiālo kompensāciju nozie­gumu upuriem. Pozitīviskās tiesību skolas pārstāvis Rafaels Garofalo (1852 — 1934) kompensāciju nozie­gumu upuriem uzskatīja par iedzīvotāju sociālās aizsardzības līdzekli un nozieguma subjektu resocializācijas metodi. Kriminoloģe S. Fraī izvirzīja problēmu par noziedznieka un cietušā samierināšanu, kas līdz ar to atjaunotu un no­drošinātu kārtību sabiedrībā.
Jēdziens "viktimoloģija" ir cēlies no termina "viktima" (latīniski — upuris) un "lo­gos" (grieķu val. — jēdziens, mācība, doma), kas burtiski nozīmē — zinātne par upuri. Kriminoloģijā izmantoti vairāki viktimoloģijas jēdzieni. Tā, piemēram, krimi­nologs M. Volfgangs viktimoloģijas saturā ietver nozieguma upuru zinātnisku izpēti, kā arī viktimizācijas procesu, etioloģiju un tās sekas (t. i., cilvēka pārvēršanos par nozieguma upuri).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants