Vērtējums:
Publicēts: 16.10.2001.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Valsts budžets', 1.
  • Referāts 'Valsts budžets', 2.
  • Referāts 'Valsts budžets', 3.
  • Referāts 'Valsts budžets', 4.
  • Referāts 'Valsts budžets', 5.
  • Referāts 'Valsts budžets', 6.
  • Referāts 'Valsts budžets', 7.
  • Referāts 'Valsts budžets', 8.
  • Referāts 'Valsts budžets', 9.
  • Referāts 'Valsts budžets', 10.
  • Referāts 'Valsts budžets', 11.
  • Referāts 'Valsts budžets', 12.
  • Referāts 'Valsts budžets', 13.
  • Referāts 'Valsts budžets', 14.
  • Referāts 'Valsts budžets', 15.
Darba fragmentsAizvērt

Valsts kopbudžets un tā sastāvdaļas.
Finansu sistēmas galvenais posms ir valsts budžets – lielākais centralizētais naudas posms, kurš atrodas valdības rīkojumā. Lai veiktu valstij uzticētos uzdevumus, ir nepieciešami gan līdzekļi, gan prasmīga to izlietošana. Šajā nolūkā valsts plāno un summē paredzamos ieņēmumus un izdevumus, t.i., veido budžetu. Līdzīgi personīgajam budžetam, valsts budžets ir valsts naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts, kas tiek sasatādīts noteiktam laika periodam, parasti gadam. Budžeta darbības periodu nosaka katras atsevišķas valsts likumdošana. Budžets ir kā koordinējošais centrs, kurš tirgus ekonomikas stihiskā rakstura apstākļos bieži atbalsta valdību ar nepieciešamo palīdzību, piemēram, budžeta subsīdiju un valsts garantiju veidā.
Budžeta struktūra.
Ar budžeta struktūru saprotam organizāciju un principus budžeta sistēmas izveidošanā, kura funkcionē atbilstoši budžetu likumdošanai. Eksistē divas valsts iekārtu formas – unitāra (vienotā) valsts un federatīvā (savienotā) valsts.
Unitārajās valstīs (Francija, Itālija u. c.) ir divi pārvaldes posmi – centrālie un vietējie. Federatīvajās valstīs (Kanāda, Šveice u.c.) – trīs pārvaldes posmi – centrālais, federācijas locekļu un vietējais.

Autora komentārsAtvērt
Atlants