Atkal esmu atbraucis pie vecvecākiem. Šeit uz Kurzemes pusi es dodos katru gadu, lai izbaudītu vasaras sajūtas. Tomēr visvairāk mani saista viņa, kas stāv kā vienmēr – mana skaistā lauku māja.
Šeit viņa stāv jau simts gadu kā vecs fotogrāfiju albums, kas ietver sevī daudz un dažādas atmiņas. Mājai ir vecs dakstiņu jumts, kas apaudzis ar zaļganām sūnām kā rūķa cepure. Dažreiz skatoties -domāju, kā būtu ja varētu pastaigāt pa to. Blakus mājai atrodas mežs- liels un krāšņs kā neizzināta pasaule.…
