Viduslaiku sākumā Bizantijā bija daudz vairāk izglītotu cilvēku nekā Rietumeiropā. Pilsētās bija skolas, kurās bērni mācījās rēķināšanu, rakstīšanu un lasīja Homēru, Eshilu un Sofoklu, studēja seno zinātnieku darbus. Jāteic, ka skolās varēja mācīties tikai bagātu ģimeņu atvases. 9. gs. Konstantinopolē atvēra pirmo augstskolu Eiropā, nodibināja arī augstāko medicīnas skolu.
Garīdznieki uzskatīja, ja cilvēki nepratīs lasīt un rakstīt, viņi bez ierunām pieņems Dievu un kristīgo ticību: “Labāk ir neprast lasīt, nekā lasīt to, kas var izraisīt šaubas par ticību.”
529. gadā Justiniāns I pavēlēja slēgt filozofu skolu Atēnās. To var uzskatīt par antīkās filozofijas galu.…
