Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.10.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 24 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 1.
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 2.
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 3.
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 4.
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 5.
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 6.
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 7.
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 8.
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 9.
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 10.
  • Referāts 'Runas psihofizioloģija un neiropsiholoģiskā regulācija', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Runa – vēsturiski izveidojusies cilvēku saziņas forma ar valodas starpniecību, domu formulēšana un izteikšana. [ 12., 124.]
Runa – savdabīga forma kā cilvēks izzina priekšmetus un parādības, līdzeklis cilvēku saskarsmei vienam ar otru. [17., 31.]
Runa – viena no cilvēka svarīgākajām psihiskajām funkcijām, kas ir arī domāšanas līdzeklis un caurslāņo visas augstākās psihiskās funkcijas.[3.,267.]
Runas funkcijas: - saskarsmes funkcija,
- uzvedības regulēšana,
- zināšanu apguve, saglabāšana un tālāk nodošana,
- pieredzes pārmantošana,
- kultūras tradīciju un normu apguve.[3.,327.]
Runa – īstenības pastarpinātas izziņas forma, tās atspoguļojums ar dzimtās valodas starpniecību. Runu no valodas nav iespējams atdalīt.[17., 31.]
Valoda – vēsturiski izveidota zīmju sistēma, kas kalpo kā cilvēku saskarsmes līdzeklis. Pastāv divās formās; kā kods (zīmju sistēma) un kā runa (koda realizācijas iespēja). Pateicoties valodai tiek nodrošināta kultūras pēctecība paaudzēs un sabiedrības iegūto zināšanu nodošana.[12..,150.]
“Daudzas cilvēka īpatnības – piemēram lingvinistiskā komunikācija, refleksīvā domāšana ir grupas dzīves rezultāts.” [24., 32] Ja cilvēkam viņa vēsturiskās attīstības gaitā nebūtu bijusi nepieciešamība saskaņot savas darbības un uzvedību ar citiem, nodot savu pieredzi un zināšanas, skaņas, mīmika, kustības, kas raksturīgas arī dzīvnieku pasaulei, nekad nebūtu kļuvušas par pamatu runas un valodas attīstībai. “Skaņas un kustības kļūst komunikatīvas, kad tiek izmantotas mijiedarbības procesā.”[24.,129.].
Būdama sabiedriskās dzīves produkts, runa un valoda ir arī līdzeklis šīs sabiedrības pieredzes pārmantošanai. “Ļoti agri bērns sāk pārņemt no pieaugušajiem ar runas palīdzību; pieredzi, zināšanas, dažādus priekšstatus, izpratni par parādībām.”[23.,9.]
Valoda ir sociāla parādība un tās attīstībai ir vajadzīgas starppersonu attiecības.[22., 235.] Pētījumi apliecinājuši, ka bez saskarsmes ar valodas vidi pirmajos dzīves gados, bērns vēlāk nespēj iemācīties runāt pat tad, ja ir dzimis ar veselu dzirdi, artikulācijas aparātu un saglabātu intelektu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants