(osteomyelitis, gr. osteon - kauls + myelos - kaula smadzenes) - kaula smadzeņu iekaisums, kas parasti izplatās uz blīvo un poraino kaulvielu un kaula plēvi.
Hematogēns (endogēns) osteomielīts - infekcija iekļūst kaula smadzenēs ar asinīm no strutojoša perēkļa organismā.
Nehematogēns (eksogēns) osteomielīts – infekcija iekļūst organismā ievainojuma vai operācijas rezultātā vai arī ja strutains iekaisums pāriet uz kaulu no blakusesošiem audiem un orgāniem.
Darba aktualitāte
Osteomielīts ir saslimšana, kurai var sekot nepārejošie ortopēdiskie traucējumi.
Hematogēna osteomielīta incidencei mūsdienās ir tendence samazināties – no 87 līdz 42 uz 10 000 iedzīvotajiem. [1.]
Savukārt tieša kontakta, tai skaitā arī posttraumatisku, osteomielītu skaitam ir tendence palielināties.
Nereti pēc apakšstilba lūzumiem izveidojas komplikācijas – brūces infekcija, mīksto audu nekroze, osteomielīts. 50% no visiem apakšējas ekstremitātes osteomielītiem ir lielā lielakaula osteomielīti.
Pēc Eurostat statistiskiem datiem 2008. gadā Latvijā reģistrēts apakšstilba lūzumu skaits ir 125 uz 100 000 iedzīvotājiem. [2.]…
