Vērtējums:
Publicēts: 31.03.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 1.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 2.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 3.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 4.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 5.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 6.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 7.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 8.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 9.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 10.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 11.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 12.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 13.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 14.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 15.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 16.
  • Referāts 'Hansabankas darba līguma analīze', 17.
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienās līgums ir viens no tiesiskajiem pamatelemtiem darba devēja un darbinieka attiecībās. Šo trīs elementu savstarpējā mijiedarbībā veidojas darba tiesiskās attiecībās. Ņemot vērā ka tās ir komplicētas un sarežģītas, ir nepieciešams tās regulēt no valsts puses. Tādēļ nemaz ne tik sen stājās spēkā jaunais Darba likums. Kā jau ikviens likums tas nav perfekts, tomēr veidots ņemot vērā iepriekšējā likuma trūkumus un citu valstu praksi, tādēļ varam droši teikt, ka Darba likums ir pietiekoši moderns un labs. Kā vairāki speciālisti atzīst un pat ikvienam labam juristam izlasot šo likumu ir skaidrs, ka tas salīdzinot ar iepriekšējo Darba kodeksu ir daudz labvēlīgāks darbiniekam nekā darba devējam. Diemžēl sabiedrībā pastāv uzskats, ka darba devējs ir daudzkārt pārāks savās tiesībās par darbinieku. Šāds uzskats protams ir maldīgs un no juridiskā viedokļa un saskaņā ar satversmi darba devējs nav ne par mata tiesu labāks par darbinieku. Taču daudzi juristi pieturās pie augšminētā principa, ka visu nosaka darba devējs un līgumus arī veido pēc šādiem uzskatiem. Tādēļ es par paraugu ņēmu vienu no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem, kurš nodarbina daudzus darbiniekus un mēģināju apskatīt kādā tad situācijā atrodas šie darbinieki, vai darba devējs viņus pakļauj prettiesiski vai tomēr ievēro likumu...

Analīze

1. Nodibinātā saistība
1.1. Darbinieks apņemas veikt Līgumā noteikto darbu, pakļaujoties Darba devēja noteiktajai darba kārtībai, bet Darba devējs apņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt Darbinieka pienākumu izpildei nepieciešamos darba apstākļus.
Šis līguma punkts ir praktiski nocitēts no DL (28. p. 2. d.). Diemžēl citējot nezkāpēc nav iekļauts, ka darbinieks apņemas pakļauties ne tikai DD noteiktai darba kārtībai, bet arī rīkojumiem. Tas pēc savas būtības ir svarīgi, jo tālāk L vārds “rīkojumi” ir bieži un svarīgā nozīmē pieminēts, turklāt jāņem vērā, ka šis L punkts nosaka līguma pamatsaistību, tādējādi attiecināms uz visu līguma jēgu.
Turklāt DL vārda “nepieciešamie” darba apstākļi vietā ir konkrēti definēts, kas tad ir šie nepieciešamie apstākļi – taisnīgi, droši un veselībai nekaitīgi. Tādējādi varētu saprast, ka DD izvairās nodrošināt šādus darba apstākļus, tā vietā minot ļoti abstraktu vārdu “nepieciešamie”.
2. Darbinieka amats un vispārīgie noteikumi
!2.1. Darbinieks veic Filiāļu tīklā, turpmāk saukta nodaļa, privātpersonu kredītspeciālista pienākumus, saskaņā ar Līgumu, amata aprakstu, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa, Darba kārtības noteikumiem, Darba devēja pieņemto Ētikas kodeksu, Darba devēja procedūrām, nolikumiem, instrukcijām, lēmumiem, norādījumiem un rīkojumiem.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants