Vērtējums:
Publicēts: 07.12.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2016. - 2020. g.
2021. - 2025. g.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 1.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 2.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 3.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 4.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 5.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 6.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 7.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 8.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 9.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 10.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 11.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 12.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 13.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 14.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 15.
  • Referāts 'Starptautiskā ekonomiskā politika', 16.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  STARPTAUTISKĀS ATTIECĪBAS    5
1.1.  Starptautiskā ekonomiskā politika    7
1.2.  Spēku līdzsvars, tā nozīme un saglabāšanas līdzekļi    8
1.3.  Starptautiskās organizācijas    10
1.4.L  atvijas iesaiste starptautiskās organizācijās    11
  KOPSAVILKUMS    12
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS    14
Darba fragmentsAizvērt

KOPSAVILKUMS
Veicot informācijas apkopojumu, kā galveno autors vēlas norādīt, ka starptautiskās ekonomiskās politikas veidošanās procesā iekļauta ir gan diplomātisku attiecību veidošana, gan starptautisko attiecību veidošana. Starptautiskās ekonomiksās politikas mijiedarbības rezultātā viena valsts izpilda saistības, kuras tai uzliek dalība kādā no starptautiskajām organizācijām, citai valstij tā ir iespēja celt savu tautsaimniecību, veidot stabilāku makroekonomiku, pietuvoties tuvāk tā saukto ietekmīgo un turīgo valstu dzīves līmenim, uz kuru tiecas visas pasaules valstis. Jebkurā no iespējamajiem variantiem abām pusēm tas ir izdevīgi, veidojot starptautikso ekonomisko politiku.
Starptautiskās sistēmas darbošanos vislabāk palīdz izskaidrot spēku līdzsvars. Spēku līdzsvars darbojas pašvaldības, nacionālā un starptautiskā līmenī. Būtiskākā atšķirība starp šiem trim līmeņiem ir tā, ka pašvaldību un nacionālajā sistēmā politiskās vienības nav autonomas, jo to darbību kontrolē parlaments, ministrijas un citas augstākās institūcijas. Starptautiskajā sistēmā pār valstīm nav centrālas virsvadības, ko kādreiz sauc par globālo valdību, tādēļ tām jānodarbojas ar pašregulāciju. Politiķiem jāuzņemas atbildība par to, kādu stratēģiju tie izvēlas un kādus lēmumus pieņem.

Autora komentārsAtvērt
Atlants