-
Pirmsskolēna sagatavošana skolai
Šodien 5 - 6 gadus vecu bērnu obligāta sagatavošana pamatizglītības apguvei ir īstenojusies. „Par to, lai bērns būtu sagatavots skolai, atbild ģimene. Pirmsskolas iestāde ir atbalsts ģimenei bērna attīstības un audzināšanas īstenošanā.”
„Ģimenes galvenie uzdevumi ir:
vides radīšana bērna personības attīstībai;
nodrošināt bērna psiholoģisko aizsardzību un drošību;
bērna materiālo vajadzību apmierināšana;
radīt iespēju bērnam apgūt praktiskas iemaņas un prasmes, lai veiktu pašapkalpošanos un palīdzības sniegšanu un ģimenes locekļiem;
bērna pašcieņas un pašapziņas veicināšana.”
Ne visas ģimenes realizē iespējas bērna attīstībā. Par iemeslu varētu būt neprasme daļēji arī nevēlēšanās to darīt. Tāpēc ģimenēm pirmsskolas pedagogu palīdzība ir nepieciešama. Abas puses vieno kopīgs mērķis: sekmīga bērna audzināšana un sagatavošana skolai.
Tas plašākā nozīmē ir veidot bērnā „ES” apziņu, kuras pamatā ir bērna rīcības, darbības, jūtu, vēlmju un interešu apzināšanās, spēju izpausmi aktīvā darbībā, ievērojot vispārcilvēciskās vērtības; Kopējā sadarbībā vajadzētu iesaistīt visus ģimenes locekļus, tas celtu ģimenes prestižu un pedagogs labāk izzinātu bērnu.…
Ir satricināta gadsimtiem stiprinātie kultūras pamati un tagad rodas jaunas prasības audzināšanai un izglītībai. Cilvēks nedzīvo viens pats uz neapdzīvotas salas. Viņš dzīvo kopā ar citiem un veido sabiedrību. Būt kopā ar sev līdzīgiem ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Identitāte ir cieši saistīta ar šo vajadzību. Identitātei ir jābūt tādai, lai tā nodrošinātu komforta sajūtu gan pašam cilvēkam, gan sabiedrībai. Identitāte ir sarežģīta parādība, īpaši ja identificēšanās notiek multikulturālā sabiedrībā. Tas raksturīgs arī mūsu valstij. Socioloģija ir zinātne par sabiedrību. „Veidot attiecības bērnam jāiemācās no bērnības, jau no tām atkarīga viņa turpmākā dzīve. Zināšanas bērns varēs apgūt vēlāk, pakāpeniski. Cilvēkam, kurš prot viegli veidot attiecības, nemēdz būt problēmas arī savas identitātes izvēlē.” Pedagoģiskā procesa organizācija ir sociāli nozīmīga problēma: „Ja mēs par izglītības galveno mērķi pieņemtu garīgo vērtību atmodināšanu, ierosināšanu un pašizpausmes spēcināšanu, - mēs sasniegtu jauna tipa civilizācijas uzplaukumu.” Mūsdienās bērna „ES” koncepcijas attīstības nostādne ir skaidri noteikta: „Dzīvot ir savas iedzimtās dāvanas attīstīt līdz augstākai pilnībai un tās pareizi likt lietā.” Pirmsskola pēc sava rakstura ir daudz mainīgāka un sociālajām izmaiņām pakļautāka nekā ģimene. „Ģimene būtībā ir konservatīvs sociāls veidojums, kas gadsimtu gaitā mainījies ļoti maz. Tā saglabājusi sev raksturīgās tradicionālās funkcijas.” Jau bērnībā liekam pamatus bērna „ES” attīstībai, kur noteicošā loma ir pieaugušajiem. No pieaugušā lielā mērā atkarīga bērna vērtīborientācija, pašapziņas attīstība, pasaules uztvere un izpratne.
