Lai gan jāatzīst, ka ļoti bieži gan vispār reālajā dzīvē, gan šajā konkrētajā gadījumā liekas, ka mans viedoklis ir vitāli svarīgs un tas citiem ir jāakceptē, bija situācijas, kad es nonācu pie secinājuma, ka tomēr mana pārliecība par konkrēto jautājumu nav 100%, tamdēļ es neuzspiedu savas domas un, uzklausot pārejos grupas locekļus, mēs nonācām pie kompromisa.
Nobeigumā jāatzīst, ka šis viens grupas uzdevums nebija pietiekams, lai izkristalizētu visas nianses par grupu, tās locekļiem un lēmuma pieņemšanu. Tāpēc pieļauju, ka, ja būtu vēl kāds grupas lēmuma pieņemšanas uzdevums, tad būtu daudz vieglāk atklāt konkrētākas īpašības, kā arī varētu veikt padziļinātāku analīzi.
…
