Grāmata ir ne tikai pārdomas rosinoša, bet tajā pašā laikā arī patīkama kā lasāmviela, ar ļoti daudziem stāstiem iz dzīves, kā piemēriem - parādot, kāpēc ir vajadzīgas robežas, un kas notiek, ja šo robežu trūkst. Es pat dažos piemēros atradu tik pazīstamas situācijas, un tāpēc ar lielu interese lasīju, kā labāk būtu reaģēt. Noteikti gan jāmin, ka autors nedod nekādas receptes, jo tādas vienas vienīgas pareizās jau nemaz nav, kad iet runa par bērniem. Katra situācija ir savādāka, bet saprotot pašu svarīgāko - robežu vitālu nepieciešamību, tālāk var domāt, ko darīt, kā reaģēt..
Piemēru daudzums ļoti paceļ grāmatas vērtību, jo kuram gan gribas lasīt sausu teoriju vai pārspriedumus par robežu noteikšanu.. Nevienam. savukārt daudzie piemēri, stāsti par vecāku un bērnu attiecībām, palīdz arī pašai izveidot savu viedokli par tēmu.
tēzes:
1. Tas, kurš vēlas audzināt bez kļūdām, tomēr tās pieļauj, jo viņš visus savus spēkus veltī tam, lai nekļūdītos. Es varu un drīkstu kļūdīties – šis teikums atslogo, sniedz paļāvību, jo sakāve ( kļūdas) ir dāvana, no kuras es varu mācīties, tā ir iemesls, lai es turpmāk rīkotos citādi – ne labāk.
…
