Komerclikuma 26. pantā teikts, ka firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.1 Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.
Firma ir komersanta nosaukums, nevis pats uzņēmums, un nekad nav bijis tiesību subjekts. Firma ir komersanta ekskluzīva tiesība, firmu neviens nevar izmantot. Firma kalpo kā komersanta identifikators.
Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā teikts, ka firma ir rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības.2
Firmas kā tiesību subjekta jēdziens sarunu valodā ir ienācis no krievu valodas, kurā vārdu firma tiešām apzīmē uzņēmumu. Vārds firma ir internacionālisms, un tam atbilstošais angļu valodas vārds firm līdzīgi skaidrots arī angļu valodā (sk. Oksfordas vārdnīcas 1996. gada izdevumu). Tā tas fiksēts arī speciālajā ekonomikas terminoloģijā (sk. «Ekonomikas skaidrojošo vārdnīcu». R., «Zinātne», 2000) un pat jurisprudencē (sk. «Latviešu-angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca». R., American Bar Association, 1993).3 …
