| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Nedaudz no vēstures | 4 |
| 2. | Elektronmikroskopija | 5 |
| 2.1. | Elektronu mikroskopa uzbūves pamatelementi | 5 |
| 2.2. | Caurstarojošais elektronu mikroskops | 6 |
| 2.3. | Skanējošais elektronu mikroskops | 7 |
| Secinājums | 8 | |
| Literatūras saraksts | 9 | |
| Pielikums | 10 |
Ievads
Šūnas ultrastruktūras izpētē galvenā metode ir elektronmikroskopija, kura dod iespēju veikt šūnas iekšējas struktūras analīzi.
Elektronu mikroskops ir mikroskops, kurā redzamās gaismas vietā izmanto elektronu kūli, lai iegūtu palielinājumu, kas ir tūkstošiem reižu lielāks nekā gaismas mikroskopā. Ja salīdzina mikroskopu izšķiršanas spēju ar cilvēka aci, tad parastais mikroskops ir 1000 reizes stiprāks par aci, bet elektronu mikroskops ir 1000 reizes stiprāks par parasto mikroskopu. 1000000 reižu liels palielinājums ļauj saskatīt ne tikai baktēriju šūnu uzbūvi, bet arī vīrusus un atsevišķas molekulas. Atšķirībā no optiska mikroskopa elektronu mikroskopā uz ekrāna iegūst reālu palielinātu priekšmeta attēlu.
Elektronu mikroskopu plaši izmanto histoloģijā, veicot ļoti dažādas pētīšanas metodes. Piemēram, ar citoķīmiskām metodēm pierāda noteiktas ķīmiskas vielas šūnā, to lokalizāciju un saistību ar šūnas organoīdiem, bet radioautogrāfija palīdz pētīt vielmaiņas procesus šūnās.
Mani šis temats ieinteresēja tāpēc, ka gribu padziļināt savas zināšanas šajā jomā, jo ar elektronu mikroskopu mums ir iespēja atklāt un pētīt interesantu šūnu pasauli.
Darbā vēlos veikt šādus uzdevumus:
1. apskatīt elektronu mikroskopa uzbūvi;
2. iepazīties ar elektronu mikroskopa darbības principiem;
3. salīdzināt caurstarojošā un skanējošā elektronu mikroskopa galvenās darbības attēla veidošanā.
…
Labi noformēts; noteikti palīdzēs mācībās, jo izmantota literatūra ir "svaiga"
