Romantisms
Virziens kultūrā un mākslā 18. gadsimta beigās - 19. gadsimta pirmajā pusē
pārstāvji uzsvēra konkrēta indivīda emocionālos pārdzīvojumus;
vērsās pret racionālo, meklēja jaunus sociālos un estētiskos ideālus;
attēloja savdabīgas parādības.
Romantismam raksturīga ir emocionalitāte, kontrastainība, subjektīvisms, simbolizācija.
Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga sapņainība, īstenības idealizācija, alkas pēc neiespējamā, nesasniedzamā.
izpaudās visās kultūras jomās
parādījās kā sabiedrības protests pret vēso klasicisma estētiku, arī kā nepieciešamība pēc jauna veida vēsturisko notikumu atspoguļojuma
spēcīgi izteiktas ilgas pēc personības radošās brīvības
dziļa interese par nacionālo kultūru, folkloru, kā arī alkas pēc neiespējamā, tālām, bieži vien neeksistējošām zemēm, kur valda gara brīvība, vienotība.
Mākslā
vācu romantisms bija reakcionāra rakstura
franču romantiķi pievērsās neparastajam, neikdienišķajam laikmetīgajā dzīvē, uzsverot tajā dinamisko, mainīgo
romantisms kā personības brīvības izpaudējs, kas aicina cīnīties pret veco, iesīkstējušo.
izmantoja ēnu un gaismu pretmetus, bet kompozīciju veidoja pa diagonāli
krāsu vienmuļību nomainīja krāsainība un enerģiski otas triepieni
meklēja jaunus krāsu simbolus, kas absolūti nebija raksturīgs klasicismam. …
