Cilvēki precas tādēļ, ka tie paredz lielāku labumu būt precētam, kā būt vienam. Caur uzmanības parādīšanu katrs partneris uzsāk pozitīvu verbālu un neverbālu izturēšanos pret otru, iekļaujot acu kontaktu, komplimentus, fizisku pieķeršanos. Labās sajūtas partneri dala kā rezultātu šai pozitīvajai verbālajai un neverbālajai mijiedarbībai, tas viss iedrošina abus partnerus pieņemt lēmumu par laulībām, kas nodrošinātu šīs labās, vispusīgās komunikācijas drošu turpinājumu arī nākotnē.
Tāpat kā mīlestība ir balstīta uz abu partneru augsti pozitīvu interakciju, naidīgās jūtas ir balstītas uz augsti negatīvu abu partneru verbālu un neverbālu mijiedarbību.
Šī negatīvā izturēšanās pēc viena pētījuma rezultātiem, ko sniedza sievietes par to vīriem, iekļauj saīgušu izturēšanos, nerunāšanu, pietiekami daudz laika pavadīšanu ārpus mājas, neapdomīgu naudas tērēšanu.1
Negatīvā izturēšanās pret sievām, ko sniedza aptaujātie vīrieši bija saīgusi izturēšanās, kritiska izturēšanās, nerunāšana, viegla aizkaitināmība.
Abi laulātie draugi mainās pēc precībām. Viena no biežāk minētajām frāzēm, ko nākas dzirdēt šajā sakarā ir: “Viņš vairs nav tas cilvēks, kuru es apprecēju!” Šādu faktu rezultātā arī bieži tiek iesniegtas prasības par laulību šķiršanu. …
