Īpašais laiks, kad top dzejoļi, ir vakars, kad gaismas mainās un to nevar nepamanīt, kad dabiskā saules gaisma visdrīzāk nav sastopama nevienam citam, ja vienīgi atmiņās. Tas ir laiks, kad viņam ne no viena neko nevajag. Visapkārt klusums, tad ļoti labi raisās domas. Naktīs Reinis jūtas tā, it kā nebūtu paralizēts.
Jāraksta tad, kad tu jūti tādu iekšēju nepieciešamību. Kā top Reiņa dzeja? Nežēlīgas sāpes, pozitīvi pārdzīvojumi. Tas nekad nenotiek normālā stāvoklī, tās vienmēr ir kaut kādās galējībās.
Viņa dzejai piemīt spēcīga enerģija, tas ir atšķirīgs un savdabīgs vaibsts mūsu dzejas kopainā. …
