Visos stāstos autore ir radījusi ticamības un klātesamības sajūtu ar dažādiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem: „nemanāmā dvesma”, „svaigs dzestrums” un citiem.
Psiholoģiskajā prozā rakstniece pauž eksistenciālisma jautājumus mīlestībā – būt vai nebūt kopā. Un visos stāstos ir šķiršanās. Vēl psiholoģiskā proza iezīmējas varoņu raksturos un viņu iekšējā pārdzīvojumā un attiecībās ar citiem. Vislabāk man patika stāsts „Gaujas akvarelis”, jo tajā bija spilgtas redzes gleznas un mīlasstāsts nav tik bezcerīgs kā citi.
…
