2. Vilis Lācis (1904. gada 12.maijs- 1966. gada 6.februāris) bija latviešu rakstnieks, reālisma un vēlāk t.s. socreālisma stila pārstāvis, kā arī padomju politiķis. Rakstījis īso un garo prozu, arī dramaturģiju.
3. V. Lācis dzimis 1904. gadā, (tagadējais Vecmīlgrāvis Rīgā) ostas strādnieka ģimenē. Viņš mācījās Daugavgrīvas draudzes skolā. Pirmā Pasaules kara laikā ģimene bēga uz Krieviju, pēc apmešanās Altaja novadā tur V. Lācis pabeidz Barnaulas skolotāju semināru un pat kļūst par ciema padomes sekretāru Biskajā, tur arī pirmo reizi publicē savu darbu - feļetonu laikrakstā "Sibīrijas cīņa".
4. 1921. gadā Lāču ģimene atgriežas Latvijā. Tā kā V. Lācim nav attiecīgas izglītības, lai kļūtu par profesionālu jūrnieku un ar literāro darbību viņš vēl neko nav nopelnījis (pirmais stāsts Latvijā, „Sieviete”, tiek izdots tikai 1930. gadā), viņš kļūst par gadījuma strādnieku- ostas krāvēju, kuģa kurinātāju, zvejnieku. 1946.-1959. gadā kļuva par jaunizveidotās padomju valdības locekli, Latvijas PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāju un 1954.-1958. gadā PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētāju.
…
