Katrā no Ezeriņa novelēm ir kāda neparasta situācija un pats interesantākais ir tas, ka rakstnieks šo situāciju atrisina pašā negaidītākajā ceļā. Viņš it kā vedina lasītāju uz domām par notikumu gaitu novelē, bet tajā pašā laikā pārstiedz šo lasītāju ar problēmas pavisam orģinālu risinājumu. Lasot viņa noveles, mēģināju uzminēt, kādas būs beigas, un tikai retumis izdevās... Izdevās tikai tad, kad tā pa īstam iedziļinājos rakstīšanas stilā.
Katra no Ezeriņa novelēm ir pievilcīga ar kaut ko savu, bet viena man likās īpaši skaista. Varbūt tā mani pievilināja ar savādo un apslēpto romantismu, varbūt ar vienkāršo cilvēcību, bet atmiņā tā iesēdās vislabāk. Tā ir novele par sirdi, ar nosaukumu “Jaunais likums”. Šķiet, ka tieši šīs noveles dēļ Jāņa Ezeriņa noveļu krājumam ir nosaukums “Dāvinu sirdi”.…
