Secinājumi
• Baltijas jūra ir bagāta ar dzīvnieku un augu daudzveidību, kas raksturīgs tikai Baltijas jūrai.
• Hipotēze apstiprinājās - piesārņojuma līmenis Baltijas jūrā ir augsts un ir pat izveidojušās „mirušās zonas” dziļi jūras gultnē, kur nav nevienas dzīvas radības.
• Piesārņojums un cilvēku pārlieku lielā zivju nozveja samazina dzīvnieku skaitu baltijas jūrā, un tādējādi palielina aļģu daudzumu, kā rezultātā notiek eitrofikācija.
• Baltijas jūras lielāko piesārņojuma daļu (80%) veido kanalizācijas, rūpniecisko un mājsaimniecības notekūdeņu un lauksaimniecības mēslojuma iepludināšana jūrā.
• 20 % no piesārņojuma veido rūpnieciskie izmeši un izplūdes gāzes.
• Baltijas jūras vājās ūdens apmaiņas dēļ ar pasaules okeānu, piesārņojums prakstiski nesamazinās.
• Invazīvās sugas izkonkurē vietējās sugas, tā mainot Baltijas jūras ekosistēmu.
• Galvenais sugu invāzijas iemesls – jūras transports.
• 79% respondentu apzinās, ka Baltijas jūra ir piesārņota.
• Lielākā daļa - 49% respondentu domā, ka galvenais Baltijas jūras piesārņojuma iemesls ir rūpnīcu izmeši un izplūdes gāzes.
• 70% respondentu ir gatavi samazināt piesārņojuma līmeni Baltijas jūra.
…
