Mazačo - viens no izcilākajiem un dramatiskākajiem agrās renesanses māksliniekiem. Viņš gleznojis freskas, altārgleznas, studējis perspektīvu. Viņa daiļrade neilgst pat 10 gadu, bet tas ir tāds apvērsums glezniecības vēsturē, ar kuru var sacensties tikai Džoto.
Mazačo lielā mērā turpināja Džoto aizsāktās tradīcijas, lai gan tās neatdarināja, bet piemēroja savai glezniecības koncepcijai. Mazačo trauslu, graciozu augumu vietā gleznoja smagnējus, druknus stāvus, plūstošu līniju vietā - stūrainas formas, tā izceļot savu radīto tēlu psiholoģisko dramatismu un pozu, žestu izteiksmīgumu. Mazačo māksla, kurā atšķirībā no iepriekšē
jā perioda darbiem trūka acij tīkamu detaļu, bija cilvēciskāka un aizkustinošāka.
Mazačo neievēro laika plūdumu un visagrāko epizodi novieto centrā. Mazačo parāda, ka viņam notikumi risinās nevis pēc hronoloģijas, bet gan pēc Kristus pavēles. Arī krāsas Mazačo izvēlējās tumšākas un piesātinātākas nekā Džoto. …
