Diezgan daudz ir bijuši deputāti ar zemāku izglītību, tāpēc uzskatu, ka tam jābūt noteicošam faktoram, lai visiem jaunajiem kandidātiem būtu augstākā izglītība. Patiesībā cilvēks ar augstāko izglītību ir kompotentāks nekā citi,l ar zemāku izglītību. Vislabāk būtu, ja viņiem būtu diploms politikas jomā, tad uzreiz būtu skaidrs uz ko jābūt gatavam un varbūt tieši iepriekš mācoties politiku, jau radīsies kāda fantastiska ideja kā vest valsti uz pozitīvo pusi. Atzīstu, ja esošajiem politiķiem, kuri ir vairākus gadus pie varas, ir lielākas zināšānas un bagātīgāka pieredze, bet viņu domāšanas un izpausmes veids kļuvis neefektīvs.
Valdībai ir jācenšas strādāt, lai patīkami būtu sabiedrībai, tādejādi varētu atgūt sabiedrības uzticību varai, jo ja būs šī solidaritāte, tad arī raitāk un efektīvāk raisīsies politiskie procesi.
Svarīgi, kas būtu jāmaina politikā, ir finansu sistēma, jo ekonomiskā situācija šobrīd ir nepateicīga ikvienam. Algas ir adekvāti zemas, un tas būtu steidzami jāmaina, lai valsts iedzīvotāji saņemtu pelnītu atalgojumu un viņiem nebūtu vēlme pamest dzimteni. Nevaru vēl tik labi praktizēties politiskos procesos, lai precīzi pateiktu kas tieši būtu jāmaina finansu sistēmā, tāpēc citēšu Alfrēda Ābeles personisko viedokli kā uzlabot finansu sistēmu: „ Daudzus no esošās finansu sistēmas trūkumiem varētu likvidēt privātīpašumu sadalot privātkapitālā un personiskajā īpašumā. Vispār personisko īpašumu nošķirot no kapitāla. Tas ir praktiski izdarāms, par to liecina PSRS pieredze. Tāda sistēma būtu cilvēcīgi taisnīgāka turklāt, sadalot, visus īpašumus personiskajā un kapitālā un kapitāla politiski saimniecisko darbību pakļaujot valstiskai kontrolei, rodas iespēja izveidot perfektāku valsts finansu sistēmu un finansu līdzekļu apkalpošanu.”
Personām, kuras ir specializējušās politoloģijas jomā, arī atklāj savu viedokli par to, kas būtu jāmaina politikā. Šeit tiek runāts par to, kas būtu jāmaina vēlēšanu sistēmā, lai tā būtu ērtāka un labāka velētājiem, un līdz ar to mainītos finansēšanas sistēma. „Vēlēšanu biedrībai ir vairāki ieteikumi, kā reformēt Saeimas vēlēšanu sistēmu. Pirmkārt, atļaut Saeimas deputāta kandidātam kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Otrkārt, sadalīt tagadējos vēlēšanu apgabalus mazākos, kuros ievēlētu 7 – 9 deputātus, nemainot Satversmē paredzēto tagadējo apgabalu pārstāvniecību. …
2. Kas politikā un tās procesos ir pozitīvs? Kāpēc? (Miķelis Ašmanis, Politikas teorija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. ) Pirmkārt, varu teikt, ka pozitīvi ir tas, ka dzīvojam demokrātiskā valstī. Jo pēc būtības tā galvenais nosacījums ir tas, ka sabiedrība ir pārliecināta savā pārticībā un drošībā, resursu pietiekamībā, un tas strīdīgos gadījumos ļauj izrādīt pretiniekam (valdībai) savstarpēju iecietību un piekāpību, lai izvairītos no konfliktu postošajām sekām. Tas, manuprāt, ir tas , kas cilvēcei ir nepieciešams, gelvenais ir tas, ka valstī valda pozitīva attieksme varai pret sabiedrību un otrādi. Mūsu valstī pie šāda režīma pieder partiju legāla darbība. Tās nodrošina iespēju dažādiem sabiedrības slāņiem paust un īstenot savus uzskatus par jebkādu sabiedrībā aktuālu jautājumu. Aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā, līdz ar to varam iesaistīties un piedalīties valsts politiskā procesā kā ieinteresēta persona. Tas dod iespēju justies svarīgam, ievērojamam, jo var stāties pretī politkai ar savām domām, uzskatiem, idejām. Sabiedrībai ir dota brīva vēlēšanu sistēma, kas sniedz iespēju viņiem ievēlēt parlamentu – Saeimu. Tauta atsevišķu deputātu ievēl uz viņu solījumu pamata, pat reizēm neaizdomājoties vai tā būs pareizi, jo politiķiem galvenais ir tik valdībā, tāpēc viņi gatavi sasolīt to, ko pat nedomā nekad realizēt. Bet kā reiz tautai ir savas tiesības vēlēt un atbalstīt tieši to partiju vai deputātu, ko vēlas, izejot gan no pozitīviem, gan negatīviem aspektiem. Šeit vēl gribas piebilst: Mēs ievēlam labākos, tad lai tā arī strādā, ar vislabāko rezultātu. Šāda iespēja dod sabiedrībai varbūtību, ka Saeimā sēdēs tieši viņa (individa) ievēlētā partija.
