8. Secinājumi
Likumprojekts „Par darba algu” neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 73. pantā paredzētiem gadījumiem, tādējādi, ietilpst tautas likumdošanas tiesību apjomā, bet neatbilst noteiktajiem procesuālajām prasībām kurus nosaka gan Satversme, gan Saeimas kārtības rullis ka arī likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, tādēļ tā iesniegšana neatbilst Latvijas Republikas Satversmei.
9. Ieteikumi:
Likumprojektā „Par darba algu” ir paredzēts tikai viens noteiktais pants un tās nesniedz konkrētu priekšstatu par iespējamo tālāko situāciju. Būtu veicami vēl daudzi precizējumi un labojumi, lai gadu gaitā nerastos nekādi pārpratumi par tiem jautājumiem, kas ir saistīti ar ekonomiska rakstura problēmām un iespējamajiem konfliktiem, un to risināšanu. Pamatojoties uz to, ka 1) katru gadu mainās valsts budžets (palielinās vai samazinās), 2) var mainīties algas (minimālā mēneša darba alga var samazināties vai palielināties), 3) var mainīties arī no valsts budžeta finansēto iestāžu struktūra (samazinās vai palielinās struktūrvienību skaits). Pantu vajadzētu konkretizēt, obligāti vajadzētu noteikt iespējamo algas minimumu. Likumprojektā „Par darba algu” vajadzētu arī paredzēt iespējamās sociālās un ekonomiskās sekas.
…
Studiju kurss „Juridisko tekstu analīze un rakstīšana”, mājas darbs „Argumentēts memorands”. 1. Lietas īss raksturojums: Iniciatoru grupa vēlas izmantot Latvijas Republikas Satversmē paredzētās tautas tiesības iesniegt likumprojektu „Par darba algu”. Likumam ir paredzēts tikai viens pants: „No valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem darba alga nevar tikt samazināta”. Iebildes, ka šāds likums nav pieņemams tautas nobalsošanā (turpmāk tekstā – TN), jo neatbilsts Latvijas Republikas Satversmes 73.pantam, iniciatoru grupa noraida.
