90. gadu pirmajā pusē sabiedrisko un literāro uzmanību visvairāk piesaista Aspazijas (īstajā vārdā Elzas Rozenbergas) fenomens. Tas ir trejkāršas dabas. Pirmkārt, Aspazijas rada visa laikmeta garīgās atjaunināšanās, personības pašcieņas un pašrealizācijas programmu. Otrkārt, Aspazija uzsver ne tikai domu par cilvēka lieluma nepieciešamību, bet visupirms – par sievieti kā cilvēka līdzvērtīguma, sociāli un arī garīgi visvairāk apspiestā pašapziņas modinātāju. Treškārt, tieši Aspazija pirmā aizsāka tradīciju, kuru vēlāk turpina arī Rainis savās lugās, proti, rada savus personāžus kā cilvēciski pretrunīgus, taču dabīgus raksturus un vienlaikus arī kā vispārcilvēciski simboliskus ideju vispārinājumus. Būdama romantisma ideju pirmā aktīvā kultivētāja latviešu literatūrā, Aspazija aktualizē klasiskā romantisma problemātiku un varoņtipus, bet it īpaši 19. gs. sākuma Eiropas romantismu prasību pēc personības suverenitātes un sabiedrisko ideālu atjaunināšanas.…
