Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Sociālā mijiedarbība. Sociālā struktūra, statuss. Lomas. Grupas un organizācijas', 1.
  • Konspekts 'Sociālā mijiedarbība. Sociālā struktūra, statuss. Lomas. Grupas un organizācijas', 2.
  • Konspekts 'Sociālā mijiedarbība. Sociālā struktūra, statuss. Lomas. Grupas un organizācijas', 3.
  • Konspekts 'Sociālā mijiedarbība. Sociālā struktūra, statuss. Lomas. Grupas un organizācijas', 4.
  • Konspekts 'Sociālā mijiedarbība. Sociālā struktūra, statuss. Lomas. Grupas un organizācijas', 5.
  • Konspekts 'Sociālā mijiedarbība. Sociālā struktūra, statuss. Lomas. Grupas un organizācijas', 6.
  • Konspekts 'Sociālā mijiedarbība. Sociālā struktūra, statuss. Lomas. Grupas un organizācijas', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Sociologi lieto terminu sociālā mijiedarbība, lai nozīmētu uzvedību starp diviem vai vairāk cilvēkiem, kas ir nozīmīgi. Sociālā mijiedarbība ietver vairāk kā vienu norādījumu, tā ietver komunikāciju – informācijas piegādāšanu cilvēkiem. Sociālā mijiedarbība var būt vienkārša (vārds, frāze, žests) vai kompleksa (sarunāšanās, sociālās kustības organizēšana vai ģimenes noformēšana).
E.Dirkheims, klasiskās socioloģijas teorētiķis, aprakstīja sabiedrību kā sui generis – no latīņu valodas “pašapziņas lieta, katra paša specifiskā būtība”. Sociologiem sui generis redzējums nozīmēja, ka sabiedrība ir kas vairāk kā tikai šīs daļas summa. Dirkheims redzēja sabiedrību kā organismu, kaut ko, kas aptver atsevišķas daļas, saliek tās kopā, lai veidotu unikālu pasauli.
Mikro un makro analīze
Mikroanalīze – daži skatījumi ir tik sīki un smalki, tie fokusējas uz smalkākām lietām un izpētes objektiem, daudz tiešāk redzamas sociālās dzīves daļas, kā tieši specifiskas lietas saderas kopā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants