Interesants fakts ir tāds, ka Bībele nav pirmais raksts, kur figurē Ēdenes dārzs. Līdzīga vieta ir aprakstīta šumēru eposā par Gilgamešu.
1835. gadā Persijā tika atrasti daudzi šumēru raksti, taču iztulkot šo valodu nebija iespējams. Anglis Henrijs Rollins bija ļoti ieinteresēts šumēru kultūrā, tādēļ bieži vien viņš pētīja šīs civilizācijas seno sagruvušo ēku drupas. 1835.gada vasarā viņš atrada Bihestūnas rakstu, kuru viņam izdevās pārtulkot. Tas sekmēja citu rakstu tulkošanu. Drīzumā tika atrasts un iztulkots Gilgameša eposs, kurā ir aprakstīts dārzs, ko apsargāja skorpioni, dzīvības koks un plūdi. Visvairāk cilvēkus, kas atklāja šo eposu, pārsteidza tas, ka stāsts ir vismaz tūkstots gadus vecāks par pašu bībeli, tāpēc radās uzskati par to, ka bībeles pamatā tika ņemts šumēru eposs.
Ir atrodami daudzi citi vēsturiski raksti, mīti vai stāstījumi, kuros figurē dārzs, taču tik pat daudz salīdzinājumus var atrast arī mūsdienās.
…
