Bagāts radošās iedvesmas avots daudziem ir, bija un būs Latvijas kultūras mantojums.
Glezniecība
Janis Rozentāls bija visdaudzpusīgākais gadsimtu mijas mākslinieks. Viņš, Saldus kalēja dēls, saskāries ar tautas mākslas mantojumu, apguva akadēmisko skolu, pievērsās 19. gadsimta reālismam, vēlāk lietoja impresionistisko metodi, kuru savienoja arī jūgendstila pazīmēm. Mūsu akadēmiskās glezniecības klasiķi – Jānis Roze, Kārlis Hūns un Jūlijs Feders studiju nolūkos bieži gleznoja ārpus Latvijas. Bet tieši Latvijā savā radošajā mākslā spēcīgi izpaudās latviešu gleznotāju Jaņa Rozentāla, Jāņa Valtera un Vilhelma Purvīša talants. Viņi ir mūsu zelta fonds. Kad 1905. gadā tika uzcelta Rīgas pilsētas Mākslas muzeja ēka, kura pirmais direktors bija Vilhelms Neimanis, aizsākās Latvijas bagātākās mākslas kolekcijas izveide.
Grafika
Latviešu grafika attīstījās kā grāmatu un avīžu noformēšanas māksla. 1904. gadā rakstnieku un mākslinieku grupa izveidoja izdevniecību "Zalktis", kurā lielu uzmanību pievērsa grāmatu mākslinieciskajam noformējumam. Visspilgtāk tas izpaudās jūgendstilā ieturētajos zīmējumos. "Zalkša" izdevumos jūgendstila burtu formas papildināja fantastiska rakstura grafiski ornamenti un plūstošas, vijīgas līnijas.
Tēlniecība
Latvijas valsts pirmajos neatkarības gados tapa divi grandiozas nozīmes un diža mēroga projekti, kurus mākslas vēsturniekiem grūti ierobežot konkrētā žanrā. Tie ir tēlnieka Kārļa Zāles veidotais Brīvības piemineklis un Brāļu kapi. Šie divi projekti vērienīguma ziņā neatpaliek no līdzīga mēroga tēlniecības, kas bija pārņēmusi Eiropu. Brīvības piemineklis veidots, izmantojot šūnakmeni, travertīnu un granītu, kuros materializēti vispārcilvēciskie simboli – Dzimtene, Darbs, Kultūra, Prāts, Ģimene, Dziesma, Sapņi.…
