Politiskās partijas un tiesu varas neatkarība

Politiskās partijas jēdziens, funkcijas un uzdevumi.
„…Mūsdienās partija ir politiskās darbības dinamisks subjekts. Tā darbība ir sociologu, politologu un vēsturnieku uzmanības centrā. Rezultātā radās ne viena vien „politiskās partijas teorija”, piemēram, 1) partijas struktūras teorija, 2) vispārīgā partijas teorija, 3) speciālā partijas teorija.
Kas ir politiskā partija? – „Politiskā partija ir organizācija, kas apvieno kādu sabiedriski politisko kustību un kādu sabiedriski politiskās domas strāvojumu. Citiem vārdiem sakot, partija ietver vismaz trīs komponentus, un tie ir: sabiedriskā kustība, politiskās domas strāvojums un organizācija. Līdz ar to partija politiskā līmenī pārstāv konkrētas ekonomiskās, sociālās, kultūras un citas intereses, tas ir, pārstāv vispārināti un valsts līmenī…”1 .
Var secināt, ka partija mūsdienu izpratnē ir viena no politiskās darbības subjektiem. Politiskās partijas darbība ir politologu, vēsturnieku un sociologu izpētes objekts. Līdz ar to, vēsturiski radās vairākas „politiskās partijas teorijas”, kuras ir minētas augstāk.
Ir jāsecina arī tas, ka politiskā partija, tās plašākā izpratnē, ir organizēta cilvēku grupa, kurai ir noteikta sabiedriski politiskā kustība un politiskā programma, un kura pieturās pie kādas sabiedriski politiskās domas. No tā secinams, ka politiskās partijas komponenti ir: sabiedriskā kustība, politiskā doma, un politiskā programma jeb organizācija.
„…Parasti partijām ir raksturīga noteikta organizatoriskā uzbūve, kas nodrošina dažādas informācijas apriti un visai partijai saistošu lēmumu pieņemšanu (piemēram, par kāda likuma atbalstīšanu vai noraidīšanu parlamentā, par līdzdalību sabiedriskos pasākumos, demonstrācijās un piketos vai par biedru naudas lielumu).
Tomēr vissvarīgāka partiju iezīme ir to cīņa par deputātu mandātu iegūšanu valsts parlamentā un pašvaldībās. Ja kāda organizācija dēvē sevi par partiju, necenšas panākt savu pārstāvju ievēlēšanu parlamentā vai vietējās varas institūcijās, tad tā nav uzskatāma par partiju. Tikai iegūstot pārstāvniecību likumdevējinstitūcijās, partijas var pārstāvēt savu atbalstītāju intereses, realizēt savas idejas un ietekmēt valsts politiku, t.i. veikt vienu no svarīgākajiem jebkuras partijas uzdevumiem…”2 .
Tātad, kā jau minēju, politiskai partijai piemīt organizatorisks raksturs, no kā secinams, ka tās uzdevums ir informācijas aprites un tai saistošu lēmumu pieņemšanas nodrošināšana.
Ir jāsecina arī tas, ka par vissvarīgāko partijas iezīmi atzīmē tās cīņu par parlamenta vai pašvaldības deputātu mandātu, kas apliecinātu deputāta darbības apjomu un likumiskumu. No tā secinams, ka šī cīna par deputātu mandātu faktiski ir politiskās partijas neatņemama funkcija, tādējādi pierādot tās politiskās partijas statusu. Tomēr atbalstīt sabiedrības intereses, īstenot savu mēŗķus, kā arī ietekmēt valsts politiku, tā var tikai ar pārstāvniecības iegūšanu parlamentā un citās likumdevējinstitūcijās.
…