Tas, ka nodarītā kaitējuma atlīdzībai jābūt taisnīgai un samērīgai, noteikts arī, piemēram, Eiropas Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/80 EK „Par kompensāciju noziegumos cietušajiem” , kura iestrādāta likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem” un nodrošina to, ka katrā dalībvalstī funkcionē shēma, kas garantē taisnīgu un pienācīgu kompensāciju noziegumos cietušajiem. Minētā direktīva nodrošina to, ka kompensācija ir viegli pieejama praksē, neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī persona ir cietusi noziegumā. Visas dalībvalstis nodrošina to, ka to tiesību normās ir paredzēta dalībvalsts teritorijā izdarītos tīšos, vardarbīgos noziegumos cietušajiem izmaksājamo kompensāciju sistēma, kas garantē taisnīgu un samērīgu kompensāciju cietušajiem. Minētās Direktīvas preambulā ietvertā atsauce uz Eiropas Konvenciju par kompensāciju vardarbīgos noziegumos cietušajiem, kurā tiek analizēts tas, kāda kompensācija būtu uzskatāma par efektīvu un samērīgu kompensāciju Direktīvas 2004/80 izpratnē.
Eiropas Konvencijas par kompensāciju vardarbīgos noziegumos cietušajiem 4. pantā noteikts, ka kompensācijai jāsedz vismaz šādas izmaksas: ienākumu zaudējums, medicīniskie pakalpojumi un bēru izmaksas, kā arī attiecībā uz apgādājamiem - atlīdzība par apgādnieka zaudējumu. Minētajā pantā noteikts, ka kompensācija var arī ietvert tādus elementus kā morālā kaitējuma atlīdzība, dzīves cerību zaudējums (no angļu valodas - loss of expectation of life) un papildu zaudējumi sakarā ar nodarījuma radīto invaliditāti. Ievējojot minēto, uzskatu, ka tiesai, nosakot morālā kaitējuma apmēru, iespējams vadīties arī no Eiropas Konvencijā par kompensāciju vardarbīgos noziegumos cietušajiem noteiktajiem kompensācijas apmēra pamatprincipiem, neatkarīgi no tā, ka Latvija nav ratificējusi Eiropas Konvenciju par kompensāciju vardarbīgos noziegumos cietušajiem.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.panta trešajā daļā noteiktajam, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
…
Latvijas Republikas Satversmes 1. pantā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic, ka gadījumā, ja personas tiesības ir nepamatoti aizskartas, tai ir tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu. Lai atlīdzinājums būtu atbilstīgs minētās Latvijas Republikas Satversmes 92.panta izpratnē, tam ir jābūt efektīvam tiesiskās aizsardzības līdzeklim. Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Darbā apskatīts analizēts kompensācijas jēdziens, cietušā tiesības, tiesas tiesības un pienākums izlemt jautājumu par kompensācijas un tās apjoma noteikšanu (gan mantiskie zaudējumi, gan morālais kaitējums).
