-
Izglītojamo statistiskā analīze
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | STATISTISKĀ NOVĒROŠANA | 4 |
| 2. | STATISTISKĀ GRUPĒŠANA | 5 |
| 3. | ABSOLŪTIE UN RALATĪVIE LIELUMI | 7 |
| 3.1. | Absolūtie lielumi | 7 |
| 3.2. | Relatīvie lielumi | 8 |
| 4. | VIDĒJIE LIELUMI | 11 |
| 4.1. | Aritmētiskais vidējais | 11 |
| 4.2. | Svērtais vidējais aritmētiskais | 12 |
| 4.3. | Struktūras vidējie lielumi | 12 |
| 5. | VARIĀCIJAS RĀDĪTĀJI | 14 |
| 6. | DINAMIKAS RINDAS | 15 |
| 6.1. | Dinamikas rindas līmeņu absolūto un relatīvo pārmaiņu rādītāji | 15 |
| 6.2. | Dinamikas rindu vidējie lielumi | 17 |
| 7. | DINAMIKAS RINDAS PAMATTENDENCES JEB TRENDA ATKLĀŠANA | 20 |
| 8. | INDEKSI | 23 |
| SECINĀJUMI | 23 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 24 |
IEVADS
Statistika ir sabiedrības dzīves kvantitatīvās likumsakarības raksturojošās informācijas iegūšana, apstrāde un analīze; sociālo zinātņu nozare, kas pētī sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokli, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības.
Izglītības saturs tiek aizvien vairāk piemērots sabiedrības vajadzībām. Mācību saturā ieviesti jauni priekšmeti: civilzinības, ekonomika, veselības mācība, ētika, kristības mācība un kristīgās ticības mācība. Angļu valoda ir noteikta kā pirmā svešvaloda.
”Galvenā reformas doma - izglītībai ir jānodrošina līdzsvars starp teorētiskajām zināšanām un prasmi dzīvot reālajā pasaulē un risināt konkrētus dzīves uzdevumus.”(Latvijas izglītība, b.g.)
Darba uzdevumi:
apkopot savākto informāciju
izpētīts statistikas teoriju
veikt statistiskos aprēķinus
izdarīt secinājumus
1. STATISTISKĀ NOVĒROŠANA
Statistiskā novērošana ir sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi.
Statistiskās novērošanas uzdevums ir iegūt atbilstošu sākotnējo informāciju par pētāmā objekta atsevišķām vienībām, lai pēc tam to varētu izmantot statistiskās pētīšanas nākamajiem diviem posmiem vispārināšanai un analīzei. Statistisko novērošanu raksturo vairākas raksturīgas īpašības – sistemātiskums, plānveidīgums, plašums un efektivitāte.
Jācenšas iegūt maksimāli pilnīgu, savlaicīgu, precīzu un lētu sākotnējo informāciju. Ja savāktā informācija nav pilnīga vai arī iegūta ar novēlošanos, tā zaudē savu nozīmi. Arī tad, ja ziņas ir kļūdainas un neprecīzas, tās vairs neder statistiskajai pētīšanai. Statistiskajai informācijai ir jābūt objektīvai, ticamai, lietderīgai, efektīvai, tai jābalstās uz statistiskās konfidencialitātes un atklātības principiem.
…
