Sadzīviskais runas stils tiek izmantots informācijas pārraidīšanai ikdienišķās sadzīviskās situācijās. To raksturo nelielas atkāpes no literārās valodas gramatikas likumiem un vienkārši nepaplašināto un vienkārši paplašināto teikumu konstrukcijas. Dominē sarunvalodas un vienkāršrunas vārdu lietojums. Verbāli doma tiek izteikta saīsināti, ko kompensē emocionālo un intonatīvo līdzekļu izpausme.
Saīsinājumi sadzīviskajā runā rodas tāpēc, ka savus tuvākos cilvēkus, tāpat kā pats sevi, katrs cilvēks pazīst labāk un viņu teikto saprot vieglāk un uztver drīzāk - no pusvārda, intonācijas vai izteikta mājiena. Sarunu biedru psiholoģiskā tuvība rada aperceptīvu kopību, kas nodrošina iespēju saīsināt runu. Vieglāk notic tuvākā lokā esošo cilvēku teiktajam, jo par viņu cerībām un vēlmēm parasti esam lietas kursā. To sekmē arī fakts, ka izteiktā sprieduma priekšmets sarunu biedriem iepriekš ir labi zināms. Vajadzība pēc pierādījumiem un prasmes pamatot savu domu rodas tad, kad cilvēku domas saskaras ar "citādāk domājošajiem''.…
