Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Paraugs 'Apgaismojuma likuma pārbaude', 1.
  • Paraugs 'Apgaismojuma likuma pārbaude', 2.
  • Paraugs 'Apgaismojuma likuma pārbaude', 3.
  • Paraugs 'Apgaismojuma likuma pārbaude', 4.
Darba fragmentsAizvērt

IV. Secinājumi
Veicot laboratorijas darbu, noskaidrojās, ka apgaismojuma likums labāk izpildās pie liela apgaismojuma. Gaismas stiprums ir 0,72 ± 0,10463 cd. Gaismas stiprumam, teorētiski ir jābūt konstantam, taču, veicot aprēķinus, tas nebija konstants. Tas var būt tāpēc, ka mērījumu un aprēķinu gaitā ir pieļautas kļūdas.
Kļūdas varēja rasties vairākos posmos. Pirmkārt, iespējams, netika pilnībā novērsts sānu apgaismojums, kas varēja ietekmēt apgaismojuma stiprumu, otrkārt, kļūda visticamāk, ka ir pieļauta mērot attālumu no sensora līdz spuldzītei, kas ietekmē tālākos aprēķinus, treškārt, ir iespēja, ka gaismas sensors nav bijis novietots pilnīgi perpendikulāri spuldzītei. Kļūda var rasties arī aprēķinu procesā noapaļojot skaitļus. Visvairāk, mērījumu precizitāti ietekmēja fakts, ka vienā neapgaismotā telpā tika veikti apmēram 15 mērījumi ar 15 spuldzītēm, kas rada papildus apgaismojumu.
Lai novērstu kļūdas rašanos, vajadzētu laboratorijas darbu izstrādāt no gaismas izolētā telpā, kurā nav apgaismojums, no citām spuldzītēm. Sensoru būtu nepieciešams nostādīt uz līdzenas, stabilas virsmas un novietot pilnīgi perpendikulāri gaismas avotam, lai varētu precīzi nomērīt apgaismojumu. Attāluma mērījumi jāveic rūpīgāk un aprēķinos vajadzētu izmantot nenoapaļotus skaitļus.
Veicot laboratorijas darbu iepazinos ar vēl vienu fizikas mērījumu veikšanai nepieciešamu programmu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants