Vairums politikas zinātnes pētnieku pilsoniskās sabiedrības definīcijas pamatā ir uzskats, ka pilsoniskā sabiedrība ir tāda veida sociālā organizēšanās, kas atrodas starp ģimeni un valsti. Tā attiecās uz publisko, ne privāto dzīvi un darbojas likumu ietvaros, taču tā ir brīvprātīga aktivitāte, kuru valsts neorganizē.1
Viens no pilsoniskās sabiedrības pamat-komponentiem ir sociālais kapitāls – pilsonisko sabiedrību un sociālo kapitālu var uzskatīt par savstarpēji sekmējošiem sociāliem fenomeniem. R.Patnams (R.Putnam) sociālo kapitālu definē kā attiecību tīklu starp kādas sabiedrības locekļiem, kas rada uzticēšanos un lojalitāti sabiedrībā, tādejādi ļaujot sabiedrībai daudz efektīvāk sasniegt kopējos mērķus. Uzticēšanās rada pārliecību, ka savstarpējo sadarbību neizmantos ļaunprātīgiem nolūkiem. Sociālais kapitāls ir kolektīvs labums, taču var tikt izmantots arī individuālu mērķu sasniegšanai. …
