Postpozitīvs – lingv. Tāds, kas novietojas aiz cita vārda, ar kuru veido savienojumu, piem., postpozitīvs prievārds. Tāds, kas raksturīgs postpozīcijai.
Potenciāls – 1. Spēku, spēju, līdzekļu kopums, ko noteiktos apstākļos ir iespējams izmantot kādai darbībai, piem., militārais potenciāls, radošais potenciāls. 2. fiz. Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks. 3. mat. Speciāla funkcija. 1. Apslēpts, tāds, kas pastāv, bet pagaidām neizpaužas; varbūtējs, iespējams; tāds, kam ir potence. 2. fiz. Saistīts ar mijiedarbību telpā.
Recesija – 1. ek. Ekonomiskās aktivitātes atslābums. 2. ģeol. Ledāja malas atkāpšanās.
Tipoloģija – 1) Zinātniskās izziņas metode, kur objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modeļus (tipus).
2) Pēc šās metodes veidots grupējums vai apraksts.
Tolerance – 1) iecietība (pret citu uzskatiem, ticību, paražām).
2) organisma izturība pret nevēlamu vielu, faktoru iedarbību.
3) tehn. Pielaide, pieļaujamā atkāpe no normatīvajiem vidējiem izmēriem, sastāva vai citiem rādītājiem.
4) mat. Patvaļīgā kopā definēta bināra attieksme, kas ir refleksīva.
Valīds – Pareizs — tāds (par slēdzienu), kurā galaspriedums no premisām tiešām izriet. Tāds (par formulu), kas ir patiess jebkurā interpretācijā.
…
