Ausekli dēvē par izcilāko nacionālā romantisma pārstāvi latviešu literatūrā. Viņš – „bezbailīgs brīvības domas paudējs”1. Šādi raksturojumi ir bīstami, bet, manuprāt, Ausekļa gadījumā nav pārspīlējuma klātbūtnes. Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis, dzimis 1850. gada 18. septembrī Valmieras apriņķa Ungurpils pagasta „Sīpolu” mājās.
Auseklis ne tikai publicistikā un dzejā pauda savus nacionālos uzskatus, viņš ar tiem dzīvoja diendienā. Par Ausekļa publicistiku rakstīts arī 1987. gadā izdotajā latviešu literatūras vēstures grāmatā: „Ausekļa publicistikā vērojamas tās pašas idejiskās līnijas, kas raksturīgas viņa dzejai; arī te Auseklis ir dzejnieks. To liecina viņa patosa piesātinātais stils, cildenais ideālisms, daudzu paša dzejas rindu un tautas dziesmu iekļāvums tekstā”2. Viņa prāts bija nodarbināts, kā labāk un strukturizētāk savas idejas un centienus pavēstīt plašām tautas masām, saviem tautiešiem – latviešiem. Vienlaikus iedrošinādams un celdams latviešu pašapziņu, Auseklis nekādā ziņā nenoliedza izglītības labumus un plašumu, ko sniedz apkārtējā pasaule. Viņš uzskatīja, ka „svešas valodas ir jāprot, šī zināšana nevienam kaunu nedara, bet cilvēks, kas savā tēvzemē vieglu prātu pazaudē pats savu valodu, ir pazaudējis arī daļu pats no savas krietnības. Tāds cilvēks nav ieaudzis savā tautā, bet kļuvis tai nejaušs viesis vai svešinieks”3. …
