Pedagoģija un audzināšana ģimenē:
Elzai jāmācās bija smalka, vāciska uzvešanās, jāstaigā smalki apģērbtai, jādzīvo vienmēr rātni, lai nenotraipītu smalko apģērbu un rokas, jābūt dievbijīgai, klusai, paklausīgai. Vienīgā lasāmviela Dievvārdi un Bībele, bet ievadīja šai lasāmvielā mācītājs. Lasīt mācīt apņemas Elzas māte, bet rakstīt mācīt atsaka, jo tā var sabojāt Elzas rokrakstu.
‘’Viņa pati no sava tēva bij tikai sešas nedēļas tikusi laista skolā, par ko jau agrāk minēja, un tādēļ arī pati nejutās droša rakstīšanas mākslā un tādēļ šo svarīgo uzdevumu nodeva tēvam.
Tētiņš skaitījās par visai izglītotu, jo viņš bija četrus gadus vai ziemas sagājis skolā un pie tam vēl kādā privātā vācu ģimenē – un viss, kas vācisks, taču bij augstākā kultūra.’’ Taču galvenā Elzas likteņa lēmēja bija māte un viņa lēma: ‘’Lai mana meita top augsti mācīta, lai viņa panāk to, ko es nespēju panākt, lai viņa top gudra, slavena.’’
Elzai bija arī mazi mājas darbi
‘’Mani sīkie dienas darbi, kas jau no mazotnes kā pienākumi man bij uzlikti, arī daudz neaizņēma laika. Man no rītiem bij jāizslauka istaba, jānoslauka loga rūts no rasas un jāaplej puķes. Pēc tam kad kapija bij padzerta, man bij jānokopj savs mazais galdiņš, kurš man bij pašai priekš sevis vien .’’
…
