Man kā juristei sodu var piemērot par dažādiem pārkāpumiem, piemēram, ‘‘par amata pienākumu nepildīšanu, pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanu vai citas ar likumu aizsargātas informācijas neatļauto izpaušanu, mantas nozaudēšanu, bojāšanu vai naudas nozaudēšanu, nekorektu attieksmi pret personu, pildot amata pienākumus, nepiedienīgo un necienīgo izturēšanās laikā, kad netiek pildīti amata pienākumi, politiskās neitralitātes neievērošanu.’’11 Lai pret mani tiktu ierosināta disciplinārlieta, vispirms jānoskaidro lietas apstākļus, ka tika izdarīts pārkāpums un vai disciplinārpārkāpums vispār bija izdarīts.
Par disciplinārpārkāpumu var ‘‘uzlikt man atbildību, piemēram, atstādināt no amata, samazināt mēnešalgu, izsakt rājienu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, pazemina amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem, atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.’’12 Par darbā pieļautajām kļūdām, man var iestāties arī administratīvā un kriminālatbildība. Tās ir atkarīgs no pārkāpuma pakāpes smaguma.
Pildot savus darba pienākumus, man jāievēro visus likumus un normatīvajos aktos noteiktās prasības. Ja būs konstatētas nelikumīgas darbības, tad man tiks piemērots disciplinārsods.
…
Ārlietu ministrijas padotībā ir vairākas iestādes, kurām ir uzticētas dažādas funkcijas. Ministrijas pārraudzība esošā iestāde – Valsts aģentūra ‘‘Latvijas institūts’’. Latvijas institūtam ir uzticēts veikt Latvijas valsts attīstītu, nostiprinātu republikas lomu Eiropas Savienībā un pasaulē. Aģentūra pat organizē ārvalstu žurnālistu vizītes, lai vairāk informētu citas valstis par Latviju. ‘‘Latvijas institūts katru gadu izstrādā Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas pasākumu plānu. Turpmākajā darbā, es iejutīšos kā Latvijas institūta jurists.
