-
Kuņģa vēzis
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Kuņģa vēzis. Epidemioloģija un etioloģija | 3-4 |
| 2. | Patoģenēzes mehānisms un klasifikācija | 4 |
| 3. | Makroskopiskais raksturojums | 5-6 |
| 4. | Mikroskopiskias raksturojums | 7 |
| 5. | Kuņģa vēža klīniskā aina | 8-9 |
| 6. | Kuņģa vēža komplikācijas | 9 |
| 7. | Diagnostikas un ārstēšanas iespējas | 10-11 |
| 8. | Pielikums | 12-14 |
| 9. | References | 15 |
Etiologiskie faktori.
Par galvenajiem riska faktoriem kuņģa vēža gadījumā varētu minēt:
dažādus vides faktorus – ir pierādīts, ka tiem, kas nodarbināti niķeļa apstrādē, tekstila, ķīmiskajā un apavu rūpniecībā, gumijas un naftas rūpniecībā, kuņģa vēža risks pieaug;
diētu – uzturs, kurā prevalē svaigu augļu un dārzenu īpatsvars, kuņģa vēža risku samazina, bet bieži lietota un apjomīga konservēta, kūpināta, sālīta, kā arī karsta barība kuņģa vēža saslimšanas risku paaugstina;
hronisku gastrītu un Helicobacter pylori infekciju - Helicobacter pylori producē toksīnus, kuri satur amoniju un acetaldehīdu. Tie rada kuņģa gļotādas iekaisumu un epitēlija bojājumu, tālāk izraisot hronisku gastrītu. Neitrofīli, kuri piedalās iekaisuma procesā, satur brīvus radikāļus, kas sekmē tiešu kancerogēnu biosintēzi;
intestinālu kuņģa gļotādas metaplāziju;
pārmantojamību – ģimenē pirmās pakāpes radiniekiem saslimšanas risks ar kuņģa vēzi pieaug 2-4 reizes. Kā arī kuņģa vēzi bieži sastop cilvēkiem ar II (A) asinsgrupu, kura ir pārmantojama, un II (A) grupas īpašniekiem, salīdzinot ar O (I) asinsgrupu, saslimšanas risks pieaug 1,2 reizes;
iepriekš pārciesta kuņģa operācija – risks saslimst ar kuņģa vēzi ir 2-6 reizes lielāks.…
Epidemioloģija un etioloģija. Kuņģa vēzis ir kuņģa epitēlija ļaundabīgs audzējs ar maz simptomātisku strauju augšanu, vispārīgu izplatību un sliktu prognozi (Attēls 1) [4, 12]. Kuņģa vēzis ir viens no visbiežākajiem kuņģa-zarnu trakta audzējiem. Vīrieši slimo ar kuņģa vēzi vidēji 1,5-2,2 reizes biežāk nekā sievietes. Vīriešiem kuņģa vēzis ieņem otro vietu saslimstībā ar vēzi, pirmajā vietā vīriešiem ir plaušu vēzis; sievietēm kuņģa vēzis ieņem ceturto vietu visbiežāko onkoloģisko saslimšanu, pirmajā vietā krūts vēzis, otrajā – resnās zarnas vēzis, trešajā – dzemdes kakla vēzis [1, 4]. Latvijā saslimstība ar kuņģa vēzi ieņem nozīmīgu vietu starp pārējiem audzējiem. 2002. gadā vīriešu grupā tas ierindojās 3. vietā, bet sievietēm 7. vietā. Visbiežāk audzēju konstatē vecumā pēc 40 gadiem, bet sastopami gadījumi, kad vēzi diagnosticē 20 - 30 gadu vecumā grupā un pat 17 -18 gadu vecumā [1, 3].
