-
Lībiešu valoda, tās saglabāšana
Referāts23 Pedagoģija, Tulkošana, valodniecība, Vēsture, kultūra
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
1. | Lībieši Latvijas Republikā (1918 – 1944 gads) Etniskā situācija lībiešu valodas lietošanā | 4 |
2. | Lībiešu valoda jauno laiku pirmajos gadsimtos | 5 |
2.1. | Lībiešu valodas situācijas tālākā attīstība | 5 |
3. | Lībiešu valoda | 7 |
3.1. | Lībiešu valodas status un lietojums Latvijā līdz 21. gs. Sākumam | 7 |
3.2. | Lībiešu valodas rakstība un gramatika | 9 |
3.3. | Lībiešu un Latviešu valodas mijiedarbība | 10 |
4. | Lībiešu valodas apmācība | 11 |
5. | Lībiešu valoda mūsdienās | 15 |
7. | Programma „Lībieši Latvijā 2008. - 2012. gads ” | 19 |
7.1. | Nākotnes redzējums – lībieši (līvi) 2020. gadā | 19 |
Secinājumi | 22 | |
Literatūras saraksts | 23 |
Secinājumi
1. Kamēr vēsture piemin lībiešus, viņi Latvijas teritorijā nav bijuši lielā skaitā, viņi dzīvojuši dažādās vietās, viņiem nav bijis izveidots savs valstiskais veidojums, kas būtu pastāvējis ilgāku laiku.
2. Lībiešu vidē pilnībā ir notikusi valodas nomaiņa - lībiešu valodas vietā ir nākusi latviešu valoda.
3. Lībiešu valodai ir trīs līmeņu mācību programma, kad palīdz pilveidot lībiešu valodas pilvērtīgu apgūšanas prasmi attiecīgos līmeņos.
4. Valoda ir bijusi un paliks būtiskākā nacionālās piederības pazīme: ja nav valodas, nav arī nacionalitātes. Tik ilgi, kamēr ir kaut viens lībiešu valodā runājošais, pētījumiem lībiešu valodas un kultūras jomā jāturpinās.
5. Būtībā lībiešu valodas atjaunošana un pat saglabāšana pašlaik nav iespējama bez valodas prestiža mākslīgas paaugstināšanas ar morāliem vai ekonomiskiem instrumentiem un elementāra valodas lietojuma nodrošināšanas.
6. Programma „Lībieši Latvijā 2008. - 2012. gads – kura mērķis ir noteikt valsts politiku lībiešu (līvu) etnosa, tā valodas un kultūras ilgtspējīgai saglabāšanai un tālāk nodošanai. Programma ar tālāku skatījumu, un nacionalitātes saglabāšanu.
…
Lībieši jeb līvi ir Latvijas otra pamattauta, kuras senči šajā teritorijā dzīvojuši jau pirms 5000 gadiem. Tā ir mūsu kultūras vērtība un bagātība, kuru vajag pētīt un saglabāt, izjūtot lepnumu par savu pagātnes mantojumu. Tautai, kurai nav pagātnes, nevar būt arī nākotnes. Tas ir jādara ar steigu, jo šīs senās tautības pārstāvju skaits Latvijā arvien samazinās. Darbs sastāv no 7. nodaļām un 5. apakšnodaļām.