Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.11.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Matemātiskā statistika 2.kurss', 1.
  • Konspekts 'Matemātiskā statistika 2.kurss', 2.
  • Konspekts 'Matemātiskā statistika 2.kurss', 3.
  • Konspekts 'Matemātiskā statistika 2.kurss', 4.
  • Konspekts 'Matemātiskā statistika 2.kurss', 5.
  • Konspekts 'Matemātiskā statistika 2.kurss', 6.
  • Konspekts 'Matemātiskā statistika 2.kurss', 7.
  • Konspekts 'Matemātiskā statistika 2.kurss', 8.
  • Konspekts 'Matemātiskā statistika 2.kurss', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Termins „statistika” cēlies no latīņu vārda „status”, kas nozīmē „noteikts lietu stāvoklis”. Statistikas termins ir ļoti plašs, pašreiz ir apmēram tūkstotis statistikas definīciju. Terminu „statistika” lieto dažādās nozīmēs, piemēram, saistībā ar nozarēm, zinātni, datiem.
Bieži vārdu „statistika” lieto kā īsāku apzīmējumu vārdiem „statistiskās metodes”. Tās lieto pie datu savākšanas, attēlošanas, analīzes un interpretācijas. Statistikas spēks ir tur, ka, pamatojoties uz datu analīzi, statistika palīdz speciālistam atklāt pētāmās parādības būtību, stāvokli, attīstību.

Statistikas zinātnes priekšmets
1.Statistika pēta nevis atsevišķus faktus, bet masveida sociāli ekonomiskās parādības un procesus. Statistiskās izpētes objekts ir statistiskā kopa. Katru atsevišķi ņemto lielā skaita elementu sauc par statistiskās kopas vienību. Statistiskās kopas vienībām raksturīgas kopīgas īpašības, kuras statistikā sauc par pazīmēm. Pētījuma mērķis nosaka pētāmās kopas robežas un vienības. Kopas vienībām bez kopējām pazīmēm, kuras nosaka kopas kvalitatīvo noteiktību, piemīt individuālās īpatnības un atšķirības, kuras tās atšķir vienu no otras, tas ir, pastāv tā saucamā pazīmju variācija. Variācijas pastāvēšana nosaka statistikas nepieciešamību.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants