Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 1.
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 2.
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 3.
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 4.
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 5.
  • Referāts 'Vārda būtība un nozīme', 6.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ko cilvēkam nozīmē vārds?    1
  Kā jaundzimušajam bērnam deva vārdu?    1
  Kad parādījās uzvārdi?    2
  Cik nozīmju ir vārdam?    2
  Kāpēc vārds maina savu nozīmi?    3
  Kas ir pseidonīms?    3
  Kādus vārdus nav pieņemts lietot literārajā valodā?    4
  Vai vārds vienmēr paliek nemainīgs?    4
  Kā radās vārdi?    4
  Kāpēc vārdiem ir noteikta nozīme?    5
  Cik vārdu jāzina, lai runātu kādā valodā?    5
  Literatūras avoti    6
Darba fragmentsAizvērt

„Sveiks, sīkais!”
„Sveiks, tievais.”
„Re, kur arī Blondīne!”
Tas tev nav nekas jauns? Mēs to uzskatām par pilnīgi normālu – piešķirt ļaudīm iesaukas, kuras zināmā mērā tos arī raksturo.
Interesanti, ka tieši tādā veidā arī parādījās vārdi! Meitenīte, dzimusi bada laikā, varēja tikt nosaukta par Unu ( tulkojumā no ķeltu valodas – „bads”), gaišmatainu meiteni nosauktu par Blanšu (tulkojumā no franču valodas – „baltā”). Puisēnu nosauktu par Deividu, kas nozīmē „mīļotais.”
Ļaudīm bija vārdi vairākus tūkstošu gadu. Tad aptuveni 1066. gadā, kad normāņi iekaroja Angliju, sāka lietot uzvārdus, lai vieglāk varētu atšķirt cilvēkus. Ar vārdu vien ir par maz, lai atšķirtu vienu cilvēku no otra. Piemēram, pilsētā varēja būt divi Deividi, un viens no tiem – slinks. Ļaudis tāpēc varēja sākt saukt viņu par Deividu Sliņķi.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants