Novērojot 17.-18.gs. filozofiskas domas, kuras iekļāva gan Ruso, gan Berka idejas, kas pretojās dabiskās tiesībām, taču ir jāmin, kā pretestība šīm idejām atspoguļojās 19.gs. idejās. Tā, 19.gs. liberālisms iekļāva izteikšanās brīvību, īpašuma, brīvību, biedrošanās brīvību, kā arī to, ka valdībai ir jārīkojas vienīgi likumu ietvaros, kā arī atbildēt ar savu darbību vēlētāju priekšā. Pamatojoties uz šādiem uzskatiem, var teikt, ka dabisko tiesību vārdā postulāts par vērtību dabu, ka cilvēku personības apmierinājumā un saprašanā iedzimst vērtība.
Starp revolucionāru laikmetu un liberālismu 19.gs. pastāv gara un rakstura atšķirības, proti, 19.gs varēja novērot riebumu pret revolūciju, taču tās sekas dziļi iesakņojās 19 filozofijā. Tā kā zinātņu un sociālo domu ievirzes vairāk pievērsās empīrismam, bet racionālisms strauji nodila, dabisko tiesību nozīme arī pakāpeniski samazinājās. Ir jāmin arī vidusšķiras stāvokļa stabilizēšanos.…
