Līzinga veidi un to atspoguļošana finanšu grāmatvedībā

Latvijā līzings kā finansu pakalpojums pazīstams jau vairākus gadus. Lielākajai sabiedrības daļai jau ir izveidojies priekšstats par to, kas slēpjas zem šī angliskā termina, ko visbiežāk saprot ar nomu.
Vēl aizvien pastāv uzskats, ka latviešiem ir psiholoģiskas problēmas ar “dzīvi uz parāda”, tādēļ līzinga pakalpojumu izmantošana varētu būt apgrūtināta. Tomēr reālā situācija un statistikas dati neliecina par labu šim uzskatam. Savu ieņēmumu stāvokļa apzināšanās un rūpīga izvērtēšana vēl nenozīmē psiholoģisku nepilnvērtību. Līzinga darījumi kļūst aizvien populārāki, līdz ar to ienākumus gūst līzinga devēji, savukārt līzinga ņēmēji tiek nodrošināti ar nepieciešamo mantu sava biznesa veikšanai vai sadzīves problēmu atrisināšanai.
Jēdziens “līzings” šodien ir ienācis gandrīz ikkatra cilvēka dzīvē. Mums ir iespēja būt lieciniekiem tā straujajai attīstībai un piedāvāto pakalpojumu daudzveidībai. Līzings ir ērts, izdevīgs un drošs finanšu pakalpojums. Tas ikdienas kļūst populārāks un pieejamāks uzņēmēju vidū kā rezultātā svarīgi ir pareizi veikt līzinga uzskaiti, kas grāmatvežiem nereti joprojām rada neskaidrības un neskaitāmie grozījumi valsts likumdošanā neskaidrības tikai vairo. Tādējādi ir pamats apgalvot, ka izvēlētā kursa darba tēma ir un arī nākotnē būs aktuāla.
Kursa darba mērķis ir iepazīstināt ar līzinga būtību un sistematizējot dominējošos līzinga veidus, norādīt, kā tie atspoguļojami līzinga ņēmēja, līzinga devēja un pārdevēja grāmatvedības uzskaitē.
Kursa darba mērķa sasniegšanai, autors ir izvirzījis šādus uzdevumus:
noskaidrot līzinga būtību un veikt līzinga darījumu veidu analīzi;
atainot līzinga uzskaiti pa līzinga darījumu veidiem;
izpētīt galvenās iezīmes līzinga darījumu uzskaitē, sastādot finanšu pārskatu.
Kursa darba uzrakstīšanai autors izmantoja Latvijā publicētos ekonomisko literatūru. Bez tam par pētījuma avotiem tika ņemti Latvijas Republikas (turpmāk – LR) likumi un normatīvie akti un Latvijas līzingu devēju asociācijas publicētie materiāli. Tika izmantota arī Latvijā publicētā periodiskā literatūra un laikraksti.
Līzings ir viens no kreditēšanas veidiem. Līzingu var uzskatīt par savdabīgu kredīta formu. Mūsdienās līzinga darījumi ir kļuvuši par neatņemamu ekonomikas daļu.
Līzings ir finansu pakalpojums, kura rezultātā līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam tiesības izmantot līzinga objektu apmaiņā pret līgumā noteiktajiem maksājumiem. Līzinga process atspoguļo īpašuma attiecību kompleksu, kas veidojas īpašumam virzoties caur līzinga operācijas dalībniekiem. Līzings kā tiesiski ekonomiska kategorija ietver sevī īpašu uzņēmējdarbības veidu, kas ir virzīts uz finanšu līdzekļu (brīvo vai piesaistīto) investēšanu. Līzinga darījums ietver šādus elementus:
1.Līzinga objektus – jebkuru kustamu un nekustamu mantu, kas attiecināma uz pamatlīdzekļiem. Tie ir priekšmeti, ko līzinga ņēmējs lieto un maksā par to līzinga devējam:
līzinga kustamie objekti – komerciālais transports, biroja un ražošanas iekārtas u.c.;
līzinga nekustamie objekti – ēkas un būves u.c..
1.Līzinga subjektus – juridiskās un fiziskās personas, kuras piedalās līzinga operācijā. Tiešie līzinga darījuma dalībnieki vai subjekti ir:
līzinga devējs – mantas īpašnieks, kurš iegādājas to pēc līzinga ņēmēja pasūtījuma, lai vēlāk nodotu to uz līzinga noteikumiem, līzinga ņēmējam. Līzinga devēji var būt vai nu pats preces ražotājs, vai arī finanšu darījumu uzņēmums, t.i., bankas un to filiāles, apdrošināšanas sabiedrības u.c. institūcijas, kā arī specializētas līzinga kompānijas;
līzinga ņēmējs - ir persona, kas iegādājas līzinga objektu un maksā ikmēneša maksu.…