-
Fotogrāfa Oskara Brīdaka darbība laika periodā no 1926. līdz 1940.gadam
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | 2 | |
| Ievads | 4 | |
| Teorētiskā daļa | 5 | |
| Fotogrāfija Latvijā 20. gs. 20.–30. gados (ieskats) | 5 | |
| Oskara Brīdaka biogrāfijas pārskats | 6 | |
| Oskara Brīdaka fotogrāfiskās darbības ievirzes | 7 | |
| Portreti | 8 | |
| Sadzīves ainiņas un dokumentālā fotogrāfija | 8 | |
| Ainavas | 9 | |
| Pētījuma metodes apraksts | 10 | |
| Pētījuma rezultāti | 11 | |
| Secinājumi | 13 | |
| Literatūras saraksts | 15 | |
| Pielikumi | 16 |
Secinājumi
Oskars Brīdaks kā fotogrāfs, Cēsu apriņķa Straupes pagastā, darbojies no 1926. – 1957. gadam - 31 gadu, kas bija ilgs laiks, lai spētu saražot lielu daudzumu fotogrāfiju. Darba autore secina, ka Oskars Brīdaks fotogrāfa amatu apguvis kā autodidakts, jo nav informācijas par to, kur fotogrāfs izglītojis. Tajā laikā bija iespējams fotogrāfiju apgūt pašmācības ceļā, jo iznāca vairāki iepriekšminētie specializētie žurnāli, kas sniedza padomus un instrukcijas, lai sekmīgi apgūtu tehniskās vajadzības – kā darboties ar fototehniku, kādu labāk izvēlēties un foto literatūra sniedza arī praktiskus padomus par kompozīcijas nepieciešamību fotogrāfijā, apskatīja fotoizstādes, reproducēja latviešu un ārzemju autoru fotogrāfijas.
Pētnieciskā darba ietvaros, tika aprakstītas fotogrāfa Oskara Brīdaka pielietotās vizuālo kodu sistēmas fotogrāfijā. Darba autore, vadoties pēc iegūtajiem fotoattēliem, secina, ka Oskars Brīdaks bijis daudzpusīgs fotogrāfs, jo autores rīcībā esošajos fotoattēlos ir ainavas no dažādām Latvijas vietām, arī no Straupes pagasta, sadzīves ainiņas - fotogrāfijas no dažādām viesībām – kāzām, kristībām, bērēm, arī darba momenti, kā arī tuvinieku portreti un pašportreti.
Darba autore fotogrāfa uzņemtos portreti sadalīja vairākās grupās, pēc kadrējuma: tuvplāns (tikai seja); portrets ar pleciem un krūtīm (ar formātā neiekļautām rokām vai ar formātā iekļautām rokām); portrets līdz ceļgaliem (stāvošs vai sēdošs modelis), pēc dalībnieku skaita: iedala individuālie portreti, dubultportreti un grupas portreti, kā arī pēc stila: klasiskais stils, vēsturiskais stils un momentuzņēmums. Darba autore secina, ka fotogrāfu interesēja dokumentalitāte, ņemot vērā cilvēku kompozīciju. Fotogrāfa uzņemtie fotoportreti rāda ne vien to, kā izskatās fotogrāfijās redzamie cilvēki, bet tie ir arī vizuālās biogrāfijas, kas rāda fotoportretam pozējošā cilvēka raksturu un atklāj viņa personības unikalitāti.
…
Zinātniski pētniecisks darbs Bibliogrāfiskajā pētījumā tiks apskatīta fotogrāfa Oskara Brīdaka dzīve un fotogrāfiskā darbība laika periodā no 1926. – 1940. gadam, jo šis bija fotogrāfa aktīvākais darbības periods. Lai labāk izprastu tā laika fotogrāfiskās iezīmes un manieres, pētījuma teorētiskajā daļā tiks apskatīta un analizēta pieejamā literatūra par 20. gadsimta 20. – 30. gadu fotogrāfijas, kā zinātnes, attīstību un aktualitātēm Latvijā. Svarīgākais avots, kurā tika meklēts ieskats Latvijas foto estētikā 20. gs. 20. – 30. gados bija P. Zeiles sastādītā grāmata “Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas” (1985). Kā papildus informācijas iegūšanas metode tika izmantota daļēji strukturētā intervija ar Oskara Brīdaka meitu Viju Teteri, kura ir vienīgais kompetentais liecinieks fotogrāfa dzīvē, balstoties uz to, tika izveidots fotogrāfa biogrāfijas pārskats. Atbilde uz pētījumā izvirzīto jautājumu „Kādas bija Oskara Brīdaka pielietotās vizuālo kodu sistēmas fotogrāfijā?” radās sakārtojot iegūtās fotogrāfijas pa noteiktiem žanriem un analizējot tās kā kopumu. Darba autore secināja, ka fotogrāfs Oskars Brīdaks dokumentējis sadzīves ainiņas, portretus studijā, ārpus tās un ainavas, kas arī bijis viņa peļņas avots.
